nu jā skaidrs, ko es atkal daru. gribēju līst ārā no sevis, bet tomēr arvien vairāk nelaižu nevienu sev tuvāk. būvēju kkādu betona sienu. pfe.
un kad viņu kāds atkal nojauks, tad es atkal kļūšu ievainojama. and that sux too. karoč abos variantos ir traki. vismaz parasti.

UPD. Un visas labās sajūtas, es pati visu laiku cenšos nogalināt, pirms to ir izdarījis kāds cits. Es laikam nekad neļaušu sev justies līdz galam labi, visu laiku domājot par to, ka viss labais agri vai vēlu beidzas. fuck.