Nevaru aiziet no kompja prom. man ir atkarība no mūzikas. viņa varētu arī plūst man vēnās šobrīd.
sēžu skatos monitora un graužu austiņām vadu. cik bērnišķīgi. nu neko padarīt.
jūtos neizsakāmi vientuļi. bet tā jutos arī vakar, kad apkārt bija apmēram 30 cilvēki. laikam vienmēr tā jūtos. tikai, kad kāds ir blakām laikam dažreiz izdodas sevi apmānīt, ka viss ir baigi forši. man liekas, ka vientulības sajūta ir viena no briesmīgākajām sajūtām. viņa gremdē vislaik. visu laiku kā enkurs velkas nopakaļus.
Man šausmīgi bail palikt vienai. nu tā ilgstošā nozīmē.
Man dažreiz liekas, ka es tēloju visu ko es daru. VISU. Bet tad es padomāju - un kā tad es varētu būt savādāka? es taču esmu kāda esmu. brīžiem tiešām nevaru saprast, kas ir kas. vai tikai sajūta, vai tiešām tā ir. dziļš apnikums. laikam par daudz domāju. nevaru šodien būt apzinīga un domāt par to, ko vajadzētu darīt.
gribu palikt nomodā visu nakti. vislabākais variants būtu - labs dzēriens rokā, daudz cigaretes un labs sarunbiedrs. Bet tā notiek tikai filmās.
aj labi, es beidzu bullshitu. atā.