bet es tomēr gribu kliegt.
divus gadus manas mantas visu laiku ir bijušas sakravātas somās,gatavībā kkur doties. un tagad beidzot visas ir sakarinātas skapī. un es attopos pie tā, ka man pietrūkst pakaramo!!!
es gribu nedomāt, bet visur kur paskatos ir lietas, kas liek man atkal par visu domāt! un tās saucās manas mājas!