gadsimta depresija
Bāc no kurienes man tas nelaimīgums!
es gribu, lai man vienreiz pa visiem laikiem nekas nekaiš, es gribu vienreiz būt laimīga!!!
es nesaprotu, kas ar mani notiek.
es pēdējās dienas pavisam nopietni domāju par nāvi. dažam tas varbut izkausās smieklīgi, bet es visā nopietnībā sāku no sevis baidīties.

pagājušā nedēļa tik laba bija. un šonedēļ. kā sākās - 1dien nenolikts eksāmens [nu zin tas noteikti nav iemesls mirt, betnu :D nepatīkami protams] un šobrīd iekšā dusmas, ka gandrīz neko neesmu vēl izdarījusi uz 5dienas anatomijas eksāmenu. man šonedēļ vajadzēja lasīt pa vienai grāmatai dienā, bet es pa aizvakardienu un vakardienu esmu izlasījusi tik sūda 100 lpp!!! teorētiski man šodien būtu jāiekaļ galvā veselas trīs grāmatas. nezinu vai tas ir iespējams.

nu un vislaik tās muļķīgās domas... par tevi mīļais... un par mums.
es nezinu, tas viss manā galvā? bet varbūt tomēr es jūtu, ka tuvojas kas slikts?
vnk tie sapņi un tā visa izturēšanās...nez.