Man šķiet man vienkārši ir pavisam pretēji tavējam gadījumam, bet savā ziņā arī līdzīgi. Man ir pārāk daudz tā brīvā laika un es viņu nelietderīgi manuprāt izlietoju. Es jūtu, ka nedartu kaut ko, kas veicinātu manu izaugsmi, jo es vienkārši daru to, kas man patīk, bet tas neveicina nekāda veida izaugsmi un attīstību...Es strādāju stulbu darbu, kur visu dienu jāsēž pie komja un nenāk neviens cilvēks. Visa diena šajā darbā ir kā blenšana vienā punktā...Sākumā šķita, ka man tas nereāli patiks un tagad sapratu, ka patieībā vairāk vēlētos, lai diena tiktu pavadīta ļoti interesanta un pilna attīstošu momentu! Laikam jālasa grāmatas!:D