Aŗkotadnez jūste tādu runājiet, ka ar mani nevaŗ, ne apdaiks, ne veltījums feisbūkā, ne ņuņas no darba, nekas, tukšs numurs. Nuta jāpaved tas mazgadīgais zālespļāvējs, kas vakarā nāks un jāstāsta. Viņš dejo breikdansu un interesējas, kuŗ es ŗakstot, gribot palasīt. Tad būs jums
Mēģinu ielasīties Apdaikā. Plikas ņuņņas un izliegts gurns pļažā un pār to ņuņņa arī. Man jāmēģina vēl? Tiešām?
Zvanīja no bijušā darba. Kolēģi esot sašutuši, cik tupa mana aizstājēja, niknais belarusu vadītājs tože, dīvaini, man vislaik bij licies, ka es viņam riebjos. Un tikmēr es laiski pīpēju, kājas saulē izstiepusi uz galda veidoju dažādas vilinošas kompozīcijas, ko draudziņiem mmeskās izsūtīt, un mellenes ar pienu pa zodu man tek, un saku, vispār, jau pietrūkst, bet šis nu reiz ir labākais, kas ar mani noticis. Moška atbraukšu uz sporta spēlēm
Kamēr es nepacietībā dīdījos, lai draugiem Kortāsara daļiņu nosūtītu feisbūkos, pareizāk, es jau kopš vakardienas dīdījos,tātat, kamēr es šorīt dīdijos prijomnajā un gaidīju mūždien kavējošo bibliotekāri (izgāju no mājas precīzi 10, manuprāt pietiekams laiks, lai ierēķinātu tur vēl bibliotekāres sānu ceļus), nulūk, kamēr es te priekšiņā dīdījos, pamanīju stūrīti laukā metamo grāmatu čupīti, nēnu, nekā jau tāda, bet mājā noderēs (šitanī mājā, mežā mājā). Tur, tātad, atradās:
Mērdokas Žem tīkla"
Velsa ļaika mašīna"
Bulgākova Teātra romāns un stāsti
Vonnegūta Kaķa šūpulis
Dikensa Lielās cerības
Mirušās Dvēseles, Gogoll
|Garkājtētiņš Vebsterei
Moema Teātris
Trīs vīri laivā džkdž
un
Cilvēka psihes noslēpumi Vasiļjevam, huivižin, kautkādas vēkšpēdus vistas tur bija uzzīmētas un cilvēks dažādi izlocīts
Lūk, tāds mans ieguvums
"...Bet es tas neesmu un mierinu sevi, iztēlodamies jau nomedītu mijkrēsli,kas, satīts garum garā ritulī, guļ kārbā. Mans plāns ir tāds:nevis tikai medīt, bet atdot atpakaļ mijkrēsli sev līdzīgiem ļaudīm, tas ir, pilsētniekiem, kas sauli redz norietam, ja vispār to redz. Tā būtu mēmā filma, vai arī ar skaņas celiņu, kurā būtu ierakstītas tikai ar nofilmēto mijkrēsli vienlaicīgas skaņas, droši vien suņa rejas vai dunduru zumoņa un, ja paveiktos, aitas zvaniņš..."
Pēdējo orku aizlasījos līdz acīm krustā, pat zem deķa ar lukturīti. Ir vēl kāda tāda aizŗautīga pasaciņa? Vakar solidarizējos un pārtiku no visa, kas mežmalā, sikspārņus rozmarīnā gamne, saujiņa melleņu, saujiņa zemeņu, saujiņa zaļu ērkšķogu un benčiki no palodzes, nejau ēst. jo nevar atrauties līdz bodei. Aij man griķi deg
Plīts laba, plīts mīļa un klausīga. A uz ko sniegs sapnītī, jau trešo nakti? Sēžu sev panamiņā, pusplēstā kreklā, kārums mesties plihai, bet te jau tie juziki bez stuka, bez zvuka. Vēl man ir krūšu diēta, savādāk visās bildēs viss uz priekšu, kroplība kautkāda. Prozit ar kafiju un sienāzi tajā!
Jauks paģiru brauciens bija, pēctamkad sima pūlksten septiņos uzrāva gaisā ar neprātīgu brēcienu, cik pulkstens?! Nekas cits neatlika kā kafijot nedagulējušam un stūķēt somā random lupatas. Tad klanījos vilcienā, klanījos ŗēzeknē uz beņķīša, ta knapi izlecu, jatā var teikt, ezerniekos, sagumzīta un vienu aci vaļā. Tad, uf,uf pa kalniņu ar vella pekelēm un jau slēdzu nama durtiņas, lai iekristu gultiņā un nogulētu šon līdz vieniem. Tagad plītiņa čibinās, laba, laba, noilgojsēs, uzreiz iekūrās, kafija kūpinās un kartupelīši cepas. Paradīzis, es teiktu
Māris gailis pus pa telefonu puspa manu atvērto logu ziņo tā: "protams, ka es paņēmu to pusmiljonu uz sevi..." tad atkāpās
Kas gan viss var negadīties jaunu dāmu pulciņā. Zinkā ir, man jau tie 2 litri dienā, ūdens. Nulūk, braucu es no mātes, ilgi braucu, jūtu pa ceļam jau, nedrīkst šitā ilgi braukt, bet braucu, domāju, nulai nebūt vairāk no mājas laukā, nopirkšu cīgas, kofe un alu. Šī tik sit čekus un menģējas, es, kājām krustā kodu aizmirstu untā. Tagad laimīgi nāku laukā, viens solis, divi, sūdi, vainustāvi krustā vai lec krūmā, kur visi ēd. Un tas alus vēl guldz. Nukaroče, paeju es vēlbišķīt, sētas dāŗziņā un viss, kiŗdik pa brunci un vāhs. Nēnukoes, samieŗinos, ka dzīvē notiek arī neapturamas lietas, lepni paceļu galvu, izvelku alu, lai visi domā, ka tas man gauži un cienīgiem, līkiem soļiem ieeju podjezdā
