šausmas par brunčiem, galīgi nesmieklīgi :/

bet es Tev gribēju izstāstīt, ka vakarnakt plkst ~4.00. pamodos no murgiem un baidījos iemigt no jauna. paņēmu cigareti un laptopu, pierakstīju murgu cibā (sk. zemāk) tāpatvien, domāju, jāiedod Tev arī izlasīt

"biju fjoklas mājā, it kā tajā no bērnības, kur dzīvoja viņas vecmāmmiņa un kurā toreiz pa vasarām spēlējāmies, it kā arī tagadējā. lai gan mēs tagad nekontaktējamies, sapnī viņa bija man teikusi, ka kāds viņai zvana un biedē, runājot perversas rupjības, un es apsolījos aiziet, kamēr viņa ceļojumā, apraudzīt to māju (kāpēc?). tur viss vecs, pa pusei sapelējis, pati nesaprotu, ko tur daru, bezmērķīgi klīstu, dedzinu kaut kādas sveces, kuras negrib degt, daktis izbeidzas un nodziest. ārā ir diena, kaut kur tuvumā nez kāpēc ir jūra, esmu atvieglota, ka viss ir kārtībā, dodos prom. pagalmā kāds vīrs rok zemi, sejas vietā viņam lupatu maska, aiz tās var redzēt tikai pūžņojošas acis. es nostājos durvīs, visa zeme izrakņāta, viņš nāk man pretī, kaut ko saka, nelaiž prom. es metu viņam ar zaru slotu, trāpu sejā un pamostos"