Vienreiz jau Taurupē nožarīja māju dēļ apdrošināšanas (kā baumoja). Tagad stāv kā rēgs pagasta centrā.

Bet aizskarot lauku onkuļu tēmu, mana maman pagājšnedēļ apraudāja vienu onkeli,kurš devies debesu valstībā. Pie viņa reiz šad tad gājām uz pirti. Viņš izskatījās pēc Dona Kihota, sauca viņu Voldis (droši vien Voldemārs,protams) un leģendas statusu ieguva ar rezumē par manas vecmāmiņas mūra plīts tehnisko stāvokli kādā 1980.-1983. gadā, kad õme tikko pārcēlās uz Taurupi. Rezumē izpaudās kodolīgi:"Zajej bis."
Bet viņš, izrādās, tika pāragri norakstīts, sievu vai vīru tenkas, izrunāts, izbazūnēts.

Kāju gan viņam noņēma, gangrēnas dēļ. Bet ta jau vēl pīpo kādu sarkano Main kādā koka gultā ar strīpainu seģeni.

Sieva viņam saucas Elvīra un viņai nav neviena zoba.