Ai, kā es Tevi saprotu:)) Šodien biju bērnudārzā, kur man savā nemākulīgajā manierē vajadzēja uztaisīt necmuku biudi ar vismaz vienu bērneli. Bērneļu bars neiedomājami liels, tiek gaidītas pusdienas un es štukoju, kādā veidā viņus izdalīt pa vienam, lai nebūtu vesels pakaušu jūklis vai dibenu blāķis. Viss čum un mudž, un man raibs gar acīm metas. Tā nu es paceļu savu balsi un lūdzu pieteikties divus drosmīgākos, kas nebaidās no zibšņiem, bet pārējie atbalstīs šos drosminiekus malā stāvot. Kad viss ir sarunāts, nepaiet ne sekunde, kad jāsāk domāt cita taktika. Galu beigās noņēmos ar viņiem 20 minūtes, jo vairāk nevarēju atļauties. Mani spēki bija izsmelti, audzinātājas pārsmējušās un es zvanīju savam koļēgam, bļaujot klausulē - brauc un fotografē pats tos savus bērneļus. Vnk pa nerviem uzdeva tāds bars ar savām aktivitātēm:D