Pipss un spriudziņš
Man bija bērnudārza biedrs Mārtiņš Bukovskis, ar kuru mēs vienreiz šķirstījām grāmatas literārajā stūrītī. Starp tām bija arī Cilvēks Pats, tāds savāds izdevums ar Jutas Tīronas ilustrācijām, autors gardegundakteris Jānis Liepiņš. Un šai te grāmatā bija attēloti tētis un mamma un viņu bērni - puika un meitene, un nevienam nebija drēbju mugurā, lai paskaidrotu, kā viņi savā starpā atšķirās. Tad Mārtiņš Bukovskis man uzstājīgi jautāja: "Nu, tev sacēlās, sacēlās?" Es šķīru to visu prom un gribēju novērst viņa uzmanību uz cīkstiņu starp kartupeļiem, bietēm un redīsiem un žuvenēm un koņām, bet viņš šķīra to visu atpakaļ un tomēr gribēja noskaidrot, vai man sacēlās vai ne. (Starp citu, man nesacēlās vis, laikam viņš bija ātrāk attīstījies)