Es tam kinskis vispār sūtu magones un pojenes un sajūsmā spiedzu. Un špicu mutautiņu arī zemē metu.
Šajā sakatrībā atceros, kā papī un mammī, sen -sen apakaļ brauca uz Dāniju, pie tā paša pornožurnāla izdevēja Džima, kas katrus ziemassvētkus sūtīja mums to drausmīgo valriekstu kūku. Es biju maza, un kartupeļus vēl cepa margarīnā, tātad- naudas nevienam nebij.

Kā viņi tur to braucienu bij izkārtojuši, nezinu, bet kamēr viņi bij tai Dānijā mēs ar omi nopludinājām dzīvokli. Atceros, ka naktī modos no durvju zvana (bij mums tāds riebīgs, vēl dažās krievu filmās tādi dzirdami) un sajūsmā spiegdama lecu no gultas, jo domāju, ka vecāki atbraukuši, un šausmīgi izbrīnijos, kad nonācu līdz potītēm, diezgan vēsā ūdenī. Un tie, kas zvanīj, nebij vis papī un mammī, bet kaimiņiene Nataška, kas visur saskatīja ļaunu nolūku un šausmīgi spiedza.

Ā, vēl, šķiet, tā brauciena laikā, ome man nogrieza matus un gandrīz arī pus ausi, kas ilgu laiku bij apbindēta.Memme, kad autbrauca bij nikna un teica omei:"Ar kādām tādām tiesībām, manā prombūtnē, manam miesīgam bērnam tiek nogriezti mati un daļa auss?!".

Bet, ne par to ir stāsts. Tātad brauca papī ar mammī kupej vagonā ar stipri ierobežotiem līdzekļiem, jau turpceļā. Pieļauju, ka vienīgais, ko var darīt pie pornožūrnāla izdevēja un dāņu māksliniekiem ir plītēšana, tātad atpakaļceļā naudas viņiem nebija vispār.Kaukur, plītēšanas un mazās nāriņas apskatīšanas starplaikos, viņi gan bij paspējuši nošopingot, cik  nu tur tā rocība ļāva un ko nu no tiem, uz ielām izliktajim groziem, varēj sakašņāt.

Vārdsakot, ta nu atbrauca papī un mammī, dāniski noplītējušies un žurnālus saskatījušies, ar dažādām veltēm. Man tika drausmīga izmēra džinsas. Drausmīga izmēra tāpēc, ka tās vairāk līdzinājās reperu atribūtikai, ar tādu nokarenu dibenu (toreiz tādu reperu vēl nebij), un tās man lika vilkt uz skolu, lai gan es ļoti stipri protestēju. Papī gan teica, ka dānijā gan visi stilīgi jaunieši šitā staigājot. Nu nezinu, kā pie viņiem tur Dānijā, bet par mani smējās. Labi, tas tā.

Toties par košļenēm gan es ļoti priecājos un aplipināju ar tām visu kumodi tā, ka bij jāpārkrāso. Vēlāk ome, lai kaukā atlīdzinātu manu vilšanos, no Vācijas atveda lelli Oskaru, ar krāniņu, un es bij krutākā meitene pagalmā.

Labi, te neviens nav no aptiekas? Man vaig klepus sīrupu, kas ir uz receptēm un maksā 90 santīmu, tāpēc vella aptiecniece man to nedod, kauč arī stipri kāsēju un turējos pie letes malas gārgdama.
PIE VISA VAINĪGS ENDIJS UFFELS! To uz mana kapa rakstiet

Tagad es gaidu Jūsu jautājumu :"Kas ir Endijs Uffels?"

Tas, ka mēs esam, savā ziņā, kaukāda Adamsu ģimenīte ir jau dažreiz, uz Ziemasssvētkiem, secināts. Tā, Kūma "kājas laušanas" ieraksta sakarībā, atceros brāļa izlaidumu, kad papī taisni bij salauzīs kāju un bij ar visiem kruķiem atnācis. Brīdī, kad devāmies ģimenes pusdienās, papī bij kaukur aizklibojis, pīpēt laikam.
Brāls man prasa: "Kur tēc?"
Es, bojevika cienīgā tonī atbildu: "Nu, nekur pārāk tālu ticis viņš nevarētu būt..."
Tam sekoja saskatīšanās un ilgi, dēmoniski smiekli. Nezinu par ko, bet skatoties kā viš kūņojas pāri pļavai, kruķi vicinādams, mēs gandīz atmetām pedāļus.

Akdies, ku sasmieties

Āāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāa!

Āāāāāāā, tur tiek tulkoti arī komenti, ievērtējat?! Es tūliņ gāzīšos gar zemi, jejbogu!