fingerprints - 29. Jūlijs 2010

Es ārā nelīdīšu ātrāk par to mirkli, kad pierims tas sasodītais lietus. Manis pēc es darbā varu būt tikai pusdienlaikā. Man jau šī diena nepatīk.
 -
Un ne jau pret lietu man kas netīkams. Es neciešu lietussargus! Kā sugu. Vnk.

Šodien sanāca gaidīt Forum Cinemas atvēršanu plkst.10:00
Ak.Mans.Dievs.

Es jau varu iedomāties, ka ir cilvēki, kuri lasot šo rakstu iekš mango.lv sit plaukstiņas un priecajās. Arī pie tamlidzīgiem ierakstiem.
Man ļoti žēl viņu.

Nē, es tikai pārkopēju virsrakstu. Man pat smiekli nenāk redzot šīs muļķības.

Tagad es domāju - kā lai pasaku, ka plkst.15.00 es eju prom. Kino, johaidī!
šobrīd man ir baigi sarežģītā dzīve.
sāku pārāk izlaisties.

Kādam vēl šodien atnāca kaut kāda sasodīta sms ar tekstu, ka kaut kādā x akcijā ir laimēti 300ls, lai tos saņemtu esot 5minūšu laikā jāzvana uz to numuru?
ar mani šādi joki notiek pirmo reizi.

Pēdējā laikā kaut kā jocīgi. Visu laiku nepamet sajūta, ka kāds uz mani skatās, novēro un pat izseko. Šis Kāds vienmēr ir Neviens. Tikai māņi. Tas viss ir tikai sajūta, ne realitāte. Piemēram, šodien, braucot trolejbusā sēdēju un lūkojos ārā pa logu, līdz man pēkšņi likās, ka kāda kundze nāk uz manu pusi. Tiklīdz pagriezu galvu, lai kundzi aplūkotu - iedomas pārspēja realitāte. Jā, tur stāvēja dāma, taču viņa ne bija manā tuvumā, ne arī kustējās un vispār-stāvēja ar muguru pret mani. Un tā sajūta pēc sajūtas - tad paskatās - neviena nav, tad izseko- neviena nav, tad novēro - neviena nav. Nostājas blakus - neviena nav. Ne vienmēr šī sajūta ir patīkama.
-
šovakar lūkošos Jaunajā vilnī.

dzīvoju ar puspavērtām acīm. kad paver plaši - @#%%%^^^$##^&%&#%^##%$@$@$#