Dziļdomīgas domas
Sācies jauns mēnesis tāpēc arī kaut kas jauns jāieraksta. Biju jau aizmirsusi ka man tāds žurnāls te ir.
Vakar aizdomājos par dažādām lietām. Par savu dzīves jēgu. Atceros ka sākumskolas klasēs vienai meitenei bija atmiņu klade kurā bija jautājums par manu dzīves jēgu. Tad vēl protams nezināju. Pašķirstīju atpakaļ redzēju kāds ierakstījis "lai kaut ko sasniegtu". Ierakstīju arī es tā. Atceroties tādas lietas smiekli nāk. Bet vakar nopietni apdomāju kāda varētu būt īstā atbilde. Turklāt biju nejauši izlasījusi vēl dažas tēzes. Piemēram "dzīvo tā it kā tā būtu tava pēdējā diena"...apmēram tā. Sapratu ka es dzīvoju savam sapnim. Tikai un vienīgi. Un pašai par to prieks. Man patīk kā es dzīvoju. Negribu dzīvot tā it kā citas dienas vairs nebūtu. Vienīgā manas dzīves jēga ir piepildīt savus sapņus un tiekties uz nosprausto mērķi. Sanāk ka dzīvoju nākotnei. Man tas patīk un nesūdzos par to.