Ak, izlasot to "pienbaltais samts" man skudriņas pārskrēja pār ādu. Kaut kādas pavisam dīvainas neierastas sajūtas no diezgan parastiem vārdiem ^^

Bet atceros, kā mamma aizgāja uz darbu, paņemot līdzi Kuldīgas mājas atslēgas. (tiesa gan, tās bija viņas atslēgas, man Kuldīgas atslēgu nav jau vairākus gadus, kopš es tur parādos aptuveni reizi divos mēnešos).Es jau gribēju lekt pa otrā stāva balkonu lejā, lai tik paspētu uz Rīgas autobusu, bet par laimi viņa varēja no darba fiksi atnākt mani atbrīvot :)