Cik viss liekas pazīstami, gluži kā es pati to būtu rakstījusi, nu pārlasot, nesaprastu, kad gan ko tādu uzmeistarojusi. Tik patiesi un reizē bēdīgi, un tieši tāpēc, ka patiesi.
Šādos brīžos dažkārt uznāk domas, ka viņi neredz, ka nevēlas redzēt un ignorē, lai nebūtu jāuzit uz pleca un kas truls jāpasaka. Viņi nenojuaš, ka dažkārt tieši tā vajag, lai tu apzinātos savu vērtību viņu acīs. Bet tie jau nesaprot. Diemžēl!!