08 Novembris 2026 @ 02:04
 
World 2.0 ir ļoti labs. Man patīk Jēzus "vemšana" – "jūs neticīgie".
Es tā jūtos – mēs esam neticīgi.
Viņa 2.0 versijā ir absolūta Mīlestība. Jūs, muļķi, to neņemat
 
 
08 Novembris 2026 @ 02:03
 
man ir krutas idejas kā dirsināt kristiešus, since 21 yo.
piemēram, ja tev ir kāmītis mājās, un viņš smagi saslimst (grēks šeit domāts), vai tu viņu metīsi spīdzināšanas kamerā, vai pārtrauksi viņa ciešanas. dogmas ir ļaunas. tās nepieļauj cilvēcību
 
 
08 Novembris 2026 @ 01:50
 
Kāpēc jācieš? Fake pilnībai. Jo es pat ciešot savelku seju smaidā, un nodomāju "whatever, vai nav smieklīgi?"
Balanss. Esmu muļķis, un tas ir mans ticket
 
 
08 Novembris 2026 @ 01:44
 
man ir teorija. mana. unikāla. un ja tas jau ir filozofu rakstos, es still izdomāju to pats.
man jau no 21 gv ir strong jautājums par elli. tas ir tik strong, ka neviens kristietis nespēs atbildēt.
par elli, es nonācu dekāžu garumā pie secinājuma pēdējos 3 gados.
katram cilvēkam sadedzinās "grēku", jo tas ir slānis, uzslāņojums. paliks no cilvēka tas, kas bijis Mīlestība. ar to savienosies visi miljardi. elle ir purgatorija, kurā vienkārši viss liekais sadeg nebūtībā
 
 
08 Novembris 2026 @ 01:34
 
es vienkārši gribu dzīvot, un zinot, ka Dievs redz visu. man nav kauns, tas diemžēl esmu es
 
 
08 Novembris 2026 @ 00:28
 
Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.
 
 
08 Novembris 2026 @ 01:26
 
Tu tresī sevi pastāvīgā smilšu sietā. Tā var nepazaudēt saķeri
 
 
08 Novembris 2026 @ 01:15
 
es ļoti nojaušu, ka esmu Dievam mīļš, bet man šajā pasaulē ir jācieš un pastāvīgi sevi jāapšauba.
pirkstus nost no Dieva. tu vari cerēt tikai uz Žēlastību
 
 
08 Novembris 2026 @ 01:09
 
and she is buying a stairway to heaven.
un es nedrīkstu gribēt. kas gribēs izglābties, tas mirs.
es lūdzu klusu prātā. es negribu Debesis, tikai vienīgo – neciest

un tajā pašā laikā, kāds bija uztaisījis lielu banketu, un visi atteicās piedalīties. un tad viņš pasūtīja visus ellē, un saicināja nabagus.
es neesmu tas, kurš nesaģērbsies labākajās drēbēs, un neies, ja esmu aicināts
 
 
07 Novembris 2026 @ 22:58
iivup  
ienāk info, bet varbūt "uzzinu pēdējais"

ik pa laikam piesekoju kādam jaunam tēlam/kanālam FB, TB vai YT, arī it kā ne mana burbuļa viedokļa paudējiem, kuri pamato domas un padalās ar avotiem/vārdiem utt, kas reizām noder
tā nupat atradās Stephen Kinzer - an American author, historian, and journalist.
ir aprakstījis šo to no 20ā gadsimta vēstures, interesanti, jāpalasa
 
 
07 Novembris 2026 @ 22:46
tt  
Tālavas taurētājs

vismaz 45 gadus tiku domājis, ka dzejolī, kuru iemācījos 80o sākumā, ir rindas:

...
Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā,
Tas lūko pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā.
...
loģiskā ķēde - lūko, izlūko, izlūks, normāli armijas jēdzieni

šovakar tautiešu pasākumā atskanēja vārdi:
...
Tik augstākās egles galā Taurētājs nomodā,
Tas spiego pēc ienaidnieka Tuvu un tālumā.
...
ķēde spiego, spiegs lauž šablonu, un kā ex-armijnieks man ar spiegiem ir duālas attiecības/izjūtas

BET - izpildītājs, kuru noķēru pēc pasākuma, apgalvoja, ka "spiegot" ir pareizi, izrādās, ka internets apgalvo to pašu, un mācību grāmatas jau sen ir pārstrādātas kartonā (labākajā gadījumā)...
padomju versijas atšķirības vai atmiņas gļuki? esmu dzejoli skaitījis padaudz reižu, vienmēr lietojot "lūko"
/savai lietošanai palikšu pie "lūko", vārds "spiegot" man dotajā kontekstā ir nepieņemams
//esmu piemirsis veco druku, kaut savulaik diezgan brīvi lasīju.
// https://www.youtube.com/watch?v=rA7CXisfIkg
/// https://www.youtube.com/watch?v=aRoHPbYV6ig
 
 
08 Novembris 2026 @ 00:37
 
Par Gleškes un citām sektām viņš pateica skarbi "izdzenāt ar sūdainu koku".
Man pilns respect pret viņu. Nav mūks. Parasts cilvēks, bet ticība ir far above.
 
 
08 Novembris 2026 @ 00:25
 
Man personīgi bija pazīstams mācītājs-kodējs. Viņš kalpoja ļoti smagi. Cietuma kapelāns. Neapskaužu. Vissarežģītākā auditorija.
Viņam bija pofig, bet cieta. Tāpēc bieži piedzērās.
Es valkāju kapuci. Viņš teica "nevalkā kapuci". Es sapratu, ko viņš domā. Viņa praksē kapuces valkā slepkavas. Es novilku.

Esmu gājis arī pie viņa uz mājām. Diezgan izmisis cilvēks, kādu nastu uzņēmies.

Tagad gadiem jau viņš ir prom, Valstībā.

Sarunāja pārtiku no ražotājiem, un dalīja visiem. Mēs ar Guntu nebijām trūcīgie, bet teica "grāb, cik vari panest". Mēs bijām viņa mīļotie.
 
 
07 Novembris 2026 @ 23:57
 
Par mācītāju-kodēju man ir labs īsstāsts.
Es reiz biju kāda ciematiņa baznīcā. Bija gide, kas zināja stāstīt dievnama trivia.

Laikam vēl Latvijas pirmajā laikā, tajā baznīcā bija mācītājs, kurš vadīja dievkalpojumus pālī.
Bet nu tik sirsnīgi, ka draudze viņā labprāt klausījās.

Bija reize, kad viņš pārkrita pāri kanceles malai, un piezemējās diezgan apjucis.
Kāds nostučīja. Viss. Atbrauca melnsvārči no Rīgas, uzteikt viņam darbu.
Bet nebija pavisam mežoņi – lai novada savu pēdējo dievkalpojumu, un tad pateiks.
Viņš esot novadījis tā, kārtējo reizi, ka melnsvārčiem nebija vārda, ko pateikt.
Aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, klusēdami.
 
 
07 Novembris 2026 @ 23:33
 
mammai ir 100% bonuss. viņa mani loloja kā Faberžē olu. līdz 10 gadiem tina kosmiskās šallēs. es slimoju as fuck. man bija 7cm bieza slimības grāmata poliklīnikā. mani totāli baroja ar deep narkotikām – solutānu, dimedrolu, un visu ko citu. man tā patika slimot, jo tad bija Alise Brīnumzemē. es nezināju, ka tās ir smagas drogas, tik ļoti patika. es reiz biju pie šūplādes naktī. mamma pamodās un savāca mani aiz rokas atpakaļ uz gultu. es stāvēju mēnessērdzīgs, un lobiju tabletes no blistera, un bāzu mutē, vienu pēc otras. es neko neatceros, tikai ko mamma stāstīja.

kad 10 gados palaida mani brīvu, es atmetu visas šalles, gāju atvērtu jaku ziemā, es momentā pārstāju slimot, uz visiem laikiem.

jau zināt, vienīgā reize bija Covid, uz 2 dienām, pirms 6 gadiem. citādi es neslimoju pilnīgi nekad
 
 
07 Novembris 2026 @ 22:55
 
Gribas vēl Minecraft paspēlēt :(((
 
 
07 Novembris 2026 @ 22:24
 
kleitas. tikai dēļ kleitām es gribētu būt meitene

/DM - Sister of Night/ in your saddest dress
 
 
07 Novembris 2026 @ 22:19
 
Man ir bijusi lieliska dzīve. Nokavējis transportus, es reiz gāju no purvciema līdz centram, klausoties Songs of Faith and Devotion un Ultra, pēctam uz ziepniekkalnu, kādi 15+ km.

Tas bija tik easy
 
 
07 Novembris 2026 @ 22:07
 
mamma man reiz palīdzēja nopirkt C9H13N. pret viņu bija liels respekts. ja es prasītu Guntai, mani ticami izlamātu, un pasūtītu dirst. Gunta ir vikings. bet kad Guntai piezvana mamma, un sauc pa zilbēm savā insulta nesaprotamajā mēlē, Gunta nostājās ierindā, un atveda man 3 gramus
 
 
07 Novembris 2026 @ 21:57
 
Jau zināms, Guntai un mammai nesāpēja nelegālās narkotikas. Mamma klusi atbalstīja, jo dēls ir neticami augstākā pakāpē, pilna empātija. Tāpat Gunta.
Alkoholu necieta abas līdz kaulam, kaut es biju laipns. Bet riebjas, un viss.

/Marilyn Manson - Sacrifice Of The Mass/
 
 
07 Novembris 2026 @ 19:38
 
Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."

Tad tālāk interesants prātojums:

"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."

Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?

Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:

1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.

2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism

Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:

"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."

Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza.
 
 
Mūzika: Frugit - I'm About to Lose It, but I'm Doing Fine
 
 
07 Novembris 2026 @ 21:35
 
Ar nabaga Ūdrīti bijām dažas reizes kopā, dauzoties. Viņš teica, ka beibēm sāp, ka mēs dauzamies. Es vēl biju pārāk jauns, un teicu "nope, nesāp". Viņš pastāvēja uz savu "nē nē, tiešām sāp". Es runāju tikai no savas pieredzes. Dzert es vēl tikai sāku. Nelegālās narkotikas bija pirmās, pirms alko, un nesāpēja ne Guntai, ne manai mammai. Alko ir cits narkotiku līmenis, tur sāp visiem.
 
 
07 Novembris 2026 @ 21:20
 
ap 2000, es biju superstārs. nenormāli daudz naudas, vienkārša mašīna, ultra neparasti apģērbi, ecstasy, kokaīns. esmu jauno draugu ļoti ieredzēts. manas mājas ir klubs, kurās bija gan Ingus Baušķenieks uz īsu brīdi, draugi superstāri nenormāli labprāt paliek. Gunta reizēm aiziet pagulēt, mūsu guļamistabā, mēs still tusējam ar stereo uz max.
Bija arī Ūdrītis. Mēs tādai autoritātei sataisījām kokteili, iespiedām rokās, uztinām treknu joint, es sataisīju amfetamīna takas, atbrīvoju goda vietu uz grīdas segām. Ūdrītis bija apstulbis no attieksmes: "Kur es esmu? Paradīzē?"
 
 
07 Novembris 2026 @ 21:19
 
kādā 3-4 reizē dzīvē uz marihuānas, es lēnām pieslīdu pie čoma mājas "paga, nekāp vēl ārā, es apstāšos". tur nebija saprotams, es stāvu vai braucu. mašīnā draugi sāka smieties, jo es labi kontrolēju ceļu, bet ar apstāšanos līdz nullei es neko nesapratu, jo pilnīgs trips.

esmu braucis arī uz LSD. vienmēr pilna kontrole, kaut sen jau esmu Alise Brīnumzemē.
 
 
07 Novembris 2026 @ 21:08
 
par manu auto braukšanu stāstu MI, kārtējo reizi:

fragments 1:
labākais, ko jau zini, bet man patīk atkārtot. Rīga, gaiša diena, sauss asfalts, satiksme ap 80 km/h. es otrajā joslā. Gunta nopūšas "mums vajadzēja statoilā. bet whatever, jau par vēlu". es: "ko? par vēlu?" nolasīju sekundaļās visu apkārt, un ar rokas bremzi, uz 80km/h noliku mašīnu šķērsām satiksmei uz ceļa, iegriezos statoil. Gunta kliedz kā orgasmā, mani lamājot. es easy "kad vēl tu ko šādu dabūsi". apklusa, ka nu jā nereāli, par puiša ralliju sen nešaubos

fragments 2:
pat Rīgas snobs, kurš nekad neatzīs, ka baidās, laimīgs izkāpa no mašīnas "ja jūs nezināt, kas ir bailes, izbrauciet ar Armandu". nu tas ir vāks, ka Tarantino stila džeks bēg no manas mašīnas