Pagājušonakt pēc domburšova sapņoju, ka mēģinu pavest netiklībā Jutu Strīķi. Vai viņa mēģināja pavest mani. Man tādas aizdomas radās, taču vienalga šķita, ka tas varētu būt patīkami. Dzīvoklītis viņai vbtāds pieticīgs, bez plazmas televizora. Vienā brīdī gan iedomājos, ka varbūt tas nemaz nav viņas, bet konspiratīvais. Tā saucamā "javka". Nedaudz pabučojāmies un tā. Nekas tāds, kas izlepušai publikai varētu šķist interesants. Tā nu sāku jau domāt, ka vajadzētu pasākt ko interesantāku vai doties mājās. Mēģināju pat atcerēties, vai TV netranslē kādu hokeja maču. Te pēkšņi atveras durvis un ienāk pārējie kriminālprocesuālās darbības dalībnieki. Juta saka, lūdzu fiksēt situāciju! Pilsoņi pieaicinātie, lūdzu, neaizejiet neparakstījuši protokolu! Ha, es tikai noteicu un pamodos. Tagad nevaru saprast, var iet gulēt vai labāk nevajag, viņi ir izklīduši vai visi vēl tur pat. Bet jūs neticiet sievietēm! Lai ko viņas darītu, tur kaut kāds zapadlo slēpjas.