Īpaši spēja paredzēt izkopjoties tiem ainavu fotogrāfiem, kas tradicionāli joprojām ar lielformāta kamerām strādājot. Uzstutēšana, samērīšana un viss pārējais tur prasa daudz laika, un katrs kadrs uz plēves arī maksā reālu naudiņu, tāpēc tur ir jānoķer tas īstais mirklis nekļūdīgi.

Ne nu uz to es pat pagaidām nepretendēju.

Un pie tā visa vēl pacietību gaidīt, un varbūt braukt prom tukšā, jo mākonis nebūs īstajā vietā.

Apmēram tā :)
Reiz es diezgan steidzīgi braucu uz Rīgu atpakaļ, un pamanīju, ka ceļa malā viens auto nostājies, un netālu no tā viens nopietns vīrs ap trijkāji un kārtīgu lielformāta kameru ņemas. Apstājos, un piegāju klāt. Vīrs diezgan labprāt parunājās, tik sarunas laikā ik pa brīdim ieskatījās eksponometrā, un reizēm kaut ko pagrozīja pie objektīva. Vīrs patiešām gaidīja sev vien zināmo saules un mākoņu izveidoto ainu, lai tad spiestu pogu vienīgo reizi :)
Sev par kaunu jāsaka, ka parasti ātri braucot tajā ceļa posmā es to ainavu nebiju pamanījis, kaut arī ne pirmo reizi garām braucu.