Vakaros tas viss tik ātri mainās, ka vari nepagūt apstāties un līdz bagāžniekam aizskriet.
Bet citādi, pie mācēšanas tikai darot var tikt.

Arī tiesa. Kurzemes braucienā visus savus "experimentus" dabūju izdzēst, nekas pašrocīgi labāks par aparāta piedāvājumu nesanāca.

Un kas tieši nesanāk?

Viss graudains. Vairāk jāpalasa manuālis.

Toč jālasa manuālis! ;))) Ja tik vien tās nelaimes, tad pārslēdz ISO no Auto uz 80, piemēram, un būs tev bildes gludas kā zīdaiņa dupsis. Var gadīties, ka jāmeklē, uz kā atstutēt kameru, ja ir jau patumšs un nepieciešams garāks ekspozīcijas laiks.

preferēju tos pāra mirkļus pavadīt, lēnā garā aplūkojot peizāžu, nevis drudžaini knipsējot.. :)

To arī darīju - gandrīz no ceļa nobraucu ;))

Īpaši spēja paredzēt izkopjoties tiem ainavu fotogrāfiem, kas tradicionāli joprojām ar lielformāta kamerām strādājot. Uzstutēšana, samērīšana un viss pārējais tur prasa daudz laika, un katrs kadrs uz plēves arī maksā reālu naudiņu, tāpēc tur ir jānoķer tas īstais mirklis nekļūdīgi.

Ne nu uz to es pat pagaidām nepretendēju.

Un pie tā visa vēl pacietību gaidīt, un varbūt braukt prom tukšā, jo mākonis nebūs īstajā vietā.

Apmēram tā :)
Reiz es diezgan steidzīgi braucu uz Rīgu atpakaļ, un pamanīju, ka ceļa malā viens auto nostājies, un netālu no tā viens nopietns vīrs ap trijkāji un kārtīgu lielformāta kameru ņemas. Apstājos, un piegāju klāt. Vīrs diezgan labprāt parunājās, tik sarunas laikā ik pa brīdim ieskatījās eksponometrā, un reizēm kaut ko pagrozīja pie objektīva. Vīrs patiešām gaidīja sev vien zināmo saules un mākoņu izveidoto ainu, lai tad spiestu pogu vienīgo reizi :)
Sev par kaunu jāsaka, ka parasti ātri braucot tajā ceļa posmā es to ainavu nebiju pamanījis, kaut arī ne pirmo reizi garām braucu.