Sestdien skaloju zeltu. Sametu gredzenus, pulksteņus un ķēdītes duršlakā, un pusstundu zem krāna. Sākumā zem aukstā ūdens, pēc tam zem karstā. Nekādas jēgas.
Man gan likās, ka maniem matiem matiem un ādai Islandes sērūdens dikti gāja labumā. Toties sudraba rotaslietas gan nācās ik vakarus spodrināt ar zobu pastu.
varbūt... kaut kas ar tevi nav kārtībā? eg meina, ar taviem matiem??? to man teica frizieris islandietis, kas ir dzīvojis šeit, okeāna vidū, piecdesmit gadus.