Neciešu darba intervijas. Turp tu, cilvēks, brauc ar domu kaut nu viņiem iepatiktos, bet prom - kaut nu  viņi izvēlētos kādu citu. Un nav jau tā, ka vienmēr viņi nešķiet simpātiski. Vienkārši apjausma, ka tagad pēkšņi var gadīties, būs ik dienas jāsēž uz vietas no un līdz, uzdzen šermuļus.

Viss ir baigi labi! Piemēram, izrādās, ka kondicionieris ir darba kārtībā. Tik vien vajadzēja, kā pārslēgt saldēšanas režīmā.

Patrāpījās man viena grāmatiņa no sērijas Antoloģija misļi, saucas Buģizm. Patiesībā tur vienos vākos apkopoti vairāki dažādu autoru opusi, taču tas nav svarīgi. Tātad uzšķīru un skatos, bet tur tādi maziņi pastāstiņi iz sērijas atnāk skolnieks pie skolotāja un tad nu pēdējais visādi izrādās, kāds viņš frīks. Apmēram kā tas notiek pajautaa. Vispār jau ne vainas. Ir vietām, par ko pasmieties, citviet - par ko padomāt. Bet vietām viens otram netraucē, var gan pasmieties, gan padomāt. Un, lai folkloras krājumu padarītu izglītojošāku, viņējais Krišjānis Barons nebija paslinkojis un pievienosjis 2-3 mūsdienu guru komentārus. Lūk! Iepazinies ar pāris viedokļiem  klusībā sev teicu, jo skaļi jautāt nebija jēgas, viņi tāpat mani nesadzirdētu, bet citi vienkārši noturētu par jukušu, ja skaļi ar sevi sarunātos. Tātad klusībā sev teicu Dritvaimicīt, a kur jums te tas dzens? Tik vien redzu kā  Da tas skolotājs ņifiga nerubī! Vot, es gan krutais, es būtu darījis šitā. Vienvārdsakot, šitie buģisti-komentētāji tādi pat kā mūsu mārketinga, reklāmas un PR speciālisti vien ir - galvenais apdirst visu to, ko dara konkurenti.