Šorīt mūsus autobuss pagalam dīvains. Piebrauc, apstājas, stāv, bet durvis vaļā never.
Mēs, ārpusē stāvošie, neizpratnē veramies uz mēmo šovu, ko mums attēlo iekšā sēdošie. Mūsu pūlītis mēģināja minēt: "Autobusu sagrābuši teroristi. Zvaniet 911...", "Šoferis saindējies ar zivi un zaudējis samaņu. Autobusu vada autopilots. Vai jūsus starpā ir ārsts? Bet kāds ar E klases autovadītāja tiesībām?..", "Lai Pēteris paiet nost, viņš vakar pievēma autobusu un vairs ar to nekad nebrauks! Pārējie pēc tam varēs iekāpt..." Taču neviena no versijām nebija pareiza, un durvis neatvērās.
Tad kāds pamanīja, ka autobusa sānā parādījusies zaļi mirgojoša poga, jūs jau ziniet, no tām, kas "Sezam atveries!", un manītas jaunajos tramvajos. Kā par brīnumu nostrādāja.
Tā nu mēs te tagad braucam, un katrā pieturā atkārtojas viens un tas pats. Tāpēc negaidiet, un sāciet bez manis - darbā būšu vēlu.