1990.gada 4.maijā staipīju kājas Daugavas stadiona skrejceļa malā, nezinu, vai tas bija treniņa sākums vai beigas, drīzāk sākums, kad par skaļruņiem atbildīgais onka pieslēdza apraidei tiešraidi no Saeimas, ups, atvainojiet, Augstākās padomes nama. Tur kāds pēc kārta izsauca deputātu vārdus, pēc katra piemetinot "par" vai "pret". Ovācijas skaļruņos pēc katra "par" lika domāt, ka notiek kas svarīgs.