Previous | Mem | Next
 

fedrs
29 Novembris 2012 @ 11:09
 
Vienu vakaru jaunā paaudze apsēdās blakusistabā pie baltas lapas, un, kādu laiku grauzusi pildspalvas galu, brīdī, kad gāju garām istabas durvīm, apjautājās: "Kā tu saproti teicienu Brīvība nav tiesības, bet pienākums?" Ahā, nodomāju, kārtējā eseja! Nu... es teicu, bet pie sevis nodomāju, ka izklausās pagalam manipulatīvi, ja ko tādu izdzirdētu man adresētu, tūlīt kļūtu piesardzīgs un saausītos, sak, nu, nu, ko tad nu gribēsi? Bet skaļi to, protams, neteicu, jo kas zin, kad pašam var noderēt prasti manipulātīvi argumenti. Nu, es teicu, un ko Tu pats domā?
Neba velti šodien par to atcerējos... bet par to vēlāk. Šī brīža aktualitāte ir

Aptauja jeb, latviski runājot, polls


Šos vārdus izcēlu ar nolūku, lai visi aptaujās piedalīties maniaki nepalaistu garām. Taisīt īstu cibas aptauju slinkums, turklāt gribētos sagaidīt vismaz saliktu pakaārtotu teikumu, nevis +1 balsi pie "kapāju vanagu".
Tātad, jautājums: kā tu saproti un/vai ko tu domā par brīvība nav tiesības, bet pienākums?
 
12 raksta | ir doma
 
( Post a new comment )
[info]sirdna on 29. Novembris 2012 - 13:54
Uzdot jautājumu par brīvību un piedāvāt divus fiksētus atbildes variantus ir visai...nē, ne visai.

Ja nu ignorējam jautājuma iebūvēto pretrunu, tad varam turpināt /pirmie 100g šņabja/.

No jautājuma mēs varam izzīst, ka runa ir par mūsu brīvību sabiedrībā, ibo tiesības un pienākums egzistē iekš sabiedrības. Kurš domā savādāk, var iet un īzdarīt labi manam kaķim.

Vai brīvība ir pienākums? Pienākums, imhom, ir kaut kas tāds, ko mums minētā sabiedrība uzspiež. Vai nu atklātā tekstā (katra pilsoņa svēc pienākums iraid pienest ūdens glāzi!), vai ar kaunināšanu (es tevi, bļa, dzemdēju un kā te tagad izskatās?!!), vai ar cukurgraudiņu (Ērikonkul, uzkāp šinī kokā, ibo es esmu bikini beibe!). Ar tādu vai citādu smadzeņu jāšanu uzspiež. Atkal imho, nokomandēt, nokaunināt vai uķipuķi pierunāt kādu būt brīvam ir, bezjēdzīgs pasākums. Itogo, brīvība nav pienākums.

Vai brīvība ir tiesības? Atkal atsaukšos uz nelaiķi George Carlin, uzgūglējiet, ko jamais ir teicis par tiesībām. Īsi atstātot - nav nekādu tiesību. Vispār. Tas ko tu, ute, uzskati par tiesībām, patiesībā ir īslaicības privilēģijas, kuras džeks (vai džuse) ar lielāko bistoli neuzskata par vajadzīgām tev atņemt, ibo slinkums un nav iekāriena. Momentā, kad keksam (vai čiksai) ar lielāko bistoli kaut ko savajadzēsies, tavas tiesības izzudīs, kā migla rītausmā.

Brīvība nav ne tiesības, ne pienākums.

Savas esejas noslēgumā gribu pateikties dzimtajam ciemam, pūtēju orķestrim "Taifūns" un visai filmēšanas grupai.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]sirdna on 29. Novembris 2012 - 13:56
atsavainojos par drukas kļūdām, vairāki simti gramu šņabja tika neatzīmēti kā mazsvarīgas detaļas.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)