Kad paskatās jauniešu filmas, pārņem skaudrs žēlums par savu bezjēdzīgi izniekoto dzīvi, jo ne es klasesbiedrenēm dibenā kniebu skolas laikā, citu klašu skolniecēm pat lāgā vārdus nezināju, ne paplašināju erudīciju degustējot dažādus alkoholiskos padzērienus, un pētot to iedarbību atkarībā no patērētajām dozām, par līmi runājot, ostīt sanāca tikai PVA, un arī to tikai tik daudz, cik kasot nost tās plēvītes no pirkstiem, pīpošanu nemaz nav vērts pieminēt - neinteresēja. Kas vēl? Noteikti ir bijis vēl kaut kas drausmīgi jauks,  par ko es tolaik nemaz nenojautu, un par ko tā arī līdz šim neesmu uzzinājis.