Te  cibā ir tāds jocīga lieta, ka, ja kāds kaut ko ieraksta, tad noteikti kāds (un es arī neesmu izņēmums - gadās), bet reizēm pat visi sāks piebalsot, cits komentāros, bet cits izveidos jaunu ierastu savā cibā, kur, atsaucoties uz tevis rakstīto, izklastīs analoģisku gadījumu, kas atgadījies ar viņu pašu. Nu, tur kāda jauniete pasūdzēsies, ak, šodien ieskatījos spogulī un ieraudzīju, ka uz deguna uzmetusies pumpa. Un tūlīt pat kāds būs klāt, sak, manai vecmāmiņai bija tieši tāpat! Pēc trim dienām nomira. Vai arī cits gadījums - jaunais māmuķītis zūdās par savu atvasi, ka tā, atvainojiet, apdirsusies no galvas līdz kājam. Un visi metas stastīt, ka viņiem gadījies tieši tāpat, sēdējuši, cits darbā pie rakstāmgalda, cist kino vai vēl kaut kur, domājuši, palaidīs vējiņu, bet še tev!
Kā saka, dalīta sāpe ir dubultprieks.