Viena no valstīm, kurā es gribētu būt piedzimis ir Igaunija. Varbūt paradoksāli, jo ne viņi hokeju jēdz spēlēt, ne rokasbumbu, tik vien kā Eirovīzijā mūs pārspēj un slēpošanā. Bet ir nevis par šaibām, bet uzskaites metodiku.
Pirms pāris dienām dirnēju pie TV, skatoties kaut ko... ko nu tur rādīja, nez vai toreiz pats maz piefiksēju, kas tas ir, un īsināju reklāmas pauzes, šķirstot citu kaimiņu, lietuviešu izdoto uzziņu krājumu Skaitļi un fakti. Tajā par katru valsti doti īss informatīvs materiāls, cik iedzīvotāju, kāds iekšzemes kopprodukts utml.
Neņemos apgalvot, ka izpētīju pilnīgi visu un par visiem, taču dažus interesantus faktus pamanīju. Lūk, Latvija citu valstu vidū izcēļas ar to, ka sieviešu mūža ilgums vidēji ir par 11 gadiem garāks rekā vīriešiem. Baigi, ne! Kuces tādas! Nekur citur pasaulē viņas nav tik ļaunas un mūs "nenoved_kapā" tik "agri".
Savukārt igauņi izčeļas ar to, ka no kopējā iedzīvotāja skaita 70% ir pie konfesijām nepiederoši. Tas ir pat vairāk nekā Ziemeļkorejā oficiāli reģistrēto ateistu (pieļauju, ka tas ir tāds eifēmisms ar kop apzīmēti kompartijas biedri; trešajā vietā Jaunzēlande - 49% neticīgo, bet pieļauju, ka viņiem vispār tur maliņā ir pofig, un nemaz nav dzirdējuši, ka Kristus piedzimis, ne arī, ka Muhameds kalnā uzkāpis vai ka Elviss ir dzīvs). Savukārt Latvijā neticīgo ir tikai 11%. Ja nezinātu, ka izsniedot bērniem dokumentus, no vecākiem ar varu tiek izspiest nosaukt kādu konfesiju, varētu domāt, ka šī statistika ir apkopota Ziemassvētku vakarā.
Aizmirsu, kura bija tā valsts, kur visi ir jauni un smuki - nevuens nedzīvo ilgāk par 35 gadiem, un daudzas citas lietas, taču to jau vēl varēs citreiz papētīt.