Nu, kāpēc ir tā, ka viena un tā paša rakstnieka divas grāmatas lasās tik atšķirīgi? Viena aiziet uz uh un ah, un beigās paliec ar līksmu sirdi. Par, ja beigas nav neko laimīgas. Bet citu lasot, klūpi un krīti vai pie katra teikuma, pa vidam vēl iesnaudies, un tā. Gluži nevilšus sāc salīdzināt burtu izmēru, vāku krāsu un citas lietas, kas varētu būt par iemeslu. Bet vienīgais loģiskais tomēr varētu būt tulkotājs. Lūk, tāpēc varētu teikt, ka Guntis Valujevs ir labākais tulkotājs no spāņu valodas. Pats gan no tās neko daudz nezinu, tik vien kā "No pasaran" un "Olé, olé", taču tam šajā gadījumā nav nekādas nozīmes.