suudu graudi
Viņš stāvēja uz trotāra un nesaprata, kas ir noticis, pasaules gals jau nebija, taču vai "pakaļā līšana" ir labāk nekā godīgi padarīts darbs, laikam jau jā. Niknums, nepatika, apnikums? Par to viņš domāja, viņš redzēja, ka tiek dalītas liecības skolēniem un viņš vairs nesaprata, bet ko? Darīt taču viņam bija ko, bet kas lika viņam bēdāties? Viņš pats to nezināja. Un viņš gāja, gāja pretīm nezināmajam un uzsauca sev: "Saņemies Kristap! Dzīve taču ir skaista, tikai ne tagad un šodien ..." [..]