Nu, ja tu jūties labi ar nomāktu mierīgumu, tad viss ir čikiniekā. Ja ne, tad esmu pārliecināts, ka ar laiku tas pāries, un viss būs čikiniekā.
Jo cilvēki patiesībā jūtas tā, kā vēlas justies.

(Reply to this) (Thread)

Tagad es esmu mierīga. Nedaudz flegmatiska. Un tā ir labi.
Ne vienmēr cilvēks jūtas tā, kā grib. Dažreiz, jā.

Ar laiku pāriet viss. Tas gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Parasti. Neticu, ka cilvēks kaut ko dara bez atklāta vai slēpta izdevīguma sev.

Tu domā nāvi? Tad laikam jā, kaut gan īsti droši mēs nevaram par to būt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmā doma bija nāve, bet tad atkal tā, ka - laiks dziedē visas brūces. Tikai nekad nevar zināt, cik daudz laika tas prasīs.

Nezinu, bet, manuprāt, ir skumjas, kuras nevar kontrolēt. Un emocijas kā tādas vispār. No vienas puses, ja labi grib, tad visu var, bet no otras - kad mans kaķis nomira, es ļoti centos valdīties. Es pat cilvēka dēļ nebiju tā pārdzīvojusi. Bet nesanāca novaldīties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Parasti vairāk, nekā gribētos.
Un laikam ir tendence "ārstēt" arī priekus.
Laiks ir vissliktākais ārsts, jo savus pacientus vienmēr nogalina ;)

Mmm, tiesa, laikam labāk būtu teikt, ka ilgtermiņa izjūtas (vai rakstura iezīmes, vai tml.) ir tādas, kas cilvēkam ir atklāti vai slēpti izdevīgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā nudien ir laikam nelaba tendence. Ārstēt visu. :)

Man tomēr negribētos domāt, ka cilvēki tik daudz ko dara apzināti. Atzīstu, ka man šad tad patīk pabesīties. Bet ne vienmēr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc apzināti? Imho tieši neapzināti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tam jau es ticu daudz labprātāk :)

(Reply to this) (Parent)