> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 26., 2004

f

22:43 Nomācošs vakars iegadījies. Pēc katriem dažiem vārdiem gribas likt punktu. Paskatos ārā un redzu cilvēkus ielās. Nu ja. Īstais pastaigu laiks sākas tā ap desmitiem vakarā. Ielas pārtop par mēli. Tikai visi modeļi ir viens otram līdzinieks. Mana vieta nav tur. Es nezinu vēl droši, kur ir mana vieta, bet tā katrā ziņā nav tur, ārā, pie viņiem. Es varētu sēdēt uz kāda soliņa un vērot garāmgājējus. Tā būtu man atbilstošāka loma. Šķiet, ka man viss ir vai nu melns, vai nu balts. Pelēkais kļūst  melns. Ja esmu priecīga, tad ar triju cilvēku spēku. Ja man ir depresīvs noskaņojums, tad ar divtik vairāk cilvēku spēku. Nomāktība vienmēr turas ilgāk nekā pozitīvisms. Depresīvam noskaņojumam pat piemīt zināms valdzinājums. Es nemaz nezinu, kā pārdzīvotu lielu laimi. Vienmēr tikai runāju, ka gribētu to un to, bet.. ko es iesāktu, ja tiešām vienu dienu pamostos un būtu neaprakstāmi laimīga? Laime ir tik maz pazīstama, ka nezinu, kā varētu ar to tikt galā. Toties skumjas ir mans alter ego. Bez tām es vairs nejustos pilnvērtīga. Tāpēc tagad es ļaušos savam mainīgajam garastāvoklim. Nomākts mierīgums. Es samierinos ar sevi.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.