|
|
|
Decembris 12., 2025
12:32
vispirms atnāca ziņa, ka ir mainīta prezentēšanas kārtība, un no numur 2 es esmu pārcelta uz numur 9! atvieglojums, ka ir vēl laiks saņemties, un ne-atvieglojums, ka jāgaida ilgāk līdz mocību beigām. tad atnāca ziņa, ka nebūs jāprezentē, ar iespējamību 99,99% es sagaidīju beigas un pārliecinājos, ka 100% nebūs, lai veiktu šo ierakstu. drusciņ vīlos, jo prezentācija nemaz nebija slikta, un es vismaz 14 reizes tai izgāju cauri, man vienkārši ir šausmīgs, iracionāls stress no publiskas uzstāšanās; bet tikai drusciņ.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) polija |
|---|
| Date: | 12. Decembris 2025 - 13:19 |
|---|
| | | (Link) |
|
Akk - saprotu Tevi! 1:1 es varu diskutēt, argumentēt, utt, bet publiskas uzstāšanās, es parasti bezjēgā satraucos..
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | f |
|---|
| Date: | 12. Decembris 2025 - 18:05 |
|---|
| | | (Link) |
|
sajūta kā eksāmenā - visas tās acis un ej nu sazini, ko viņi tajās savās galvās domā, varbūt pamanījuši kādu kļūdu, varbūt kādam slikts noskaņojums, varbūt uzdos jautājumu, uz kuru man nebūs atbildes, vai vēl sliktāk - iešaušu sev kājā ar savu atbildi vai arī tā būs nepareiza, vai arī pateikšu kaut ko lieku. tik daudz aspektu, uzstājoties dzīvajā, kam nav nekāda sakara ar prezentācijas saturu, aaaaa!
kā redzams, es nekad nejūtos gana pārliecināta. es varu justies vairāk vai mažak droša, bet ne tā ka "nekas mani neizsitīs no sliedēm".
varbūt, ja es saņemtu jautājumus iepriekš, un arī uz tiem varētu sagatavot atbildes, tad būtu vieglāk, bet to mēs nekad neuzzināsim! :D
| From: | polija |
|---|
| Date: | 12. Decembris 2025 - 21:19 |
|---|
| | | (Link) |
|
jup. Man stipri līdzīgi. Pat tad, ja esmu droša un visu zinu, tur ir tālu līdz tādai pārliecībai..
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168852/3923) | | From: | kochka |
|---|
| Date: | 14. Decembris 2025 - 01:17 |
|---|
| | | (Link) |
|
Saprotu vilšanās sajūtu, pat ja man arī uzstāšanās ļoti nepatīk un satrauc, tomēr, ja esi ļoti gatavojusies, līdzās atvieglojumam, ka nebūs jārunā, ir arī neliels sarūgtinājums. Vai tāpēc, ka veltīgs stress? Vai arī, ka nebija
iespēju sev pierādīt, ka viss sanāks labi, par spīti uztraukumam? |
|
