Akk - saprotu Tevi! 1:1 es varu diskutēt, argumentēt, utt, bet publiskas uzstāšanās, es parasti bezjēgā satraucos..

(Reply to this) (Thread)

sajūta kā eksāmenā - visas tās acis un ej nu sazini, ko viņi tajās savās galvās domā, varbūt pamanījuši kādu kļūdu, varbūt kādam slikts noskaņojums, varbūt uzdos jautājumu, uz kuru man nebūs atbildes, vai vēl sliktāk - iešaušu sev kājā ar savu atbildi vai arī tā būs nepareiza, vai arī pateikšu kaut ko lieku. tik daudz aspektu, uzstājoties dzīvajā, kam nav nekāda sakara ar prezentācijas saturu, aaaaa!

kā redzams, es nekad nejūtos gana pārliecināta. es varu justies vairāk vai mažak droša, bet ne tā ka "nekas mani neizsitīs no sliedēm".

varbūt, ja es saņemtu jautājumus iepriekš, un arī uz tiem varētu sagatavot atbildes, tad būtu vieglāk, bet to mēs nekad neuzzināsim! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jup. Man stipri līdzīgi. Pat tad, ja esmu droša un visu zinu, tur ir tālu līdz tādai pārliecībai..

(Reply to this) (Parent)