Man pārpaielu dzīvo tantuks, ko mēs par kukušku dēvējam. Invalīde, acīm redzot, uz socdienestiem dzīvojas - braukā visādas tantes pie viņas no pašvaldības, utt.
Tad nu šim tantukam ir māja ar palielu zemes gabalu (ap 1000m2), uz kura nekā diža nav. Izskatās, ka pašvaldība algo kautkādu dīvainu kreklu, kas viņai uztur to īpašumu - pļauj, tīra sniegu, skalda, krāmē malku, utt. Un tas cilvēks to dara SĀKOT no 23. Nereti pļauj līdz pat 2 naktī. Aizvakar zāģēja krūmus, vismaz ar elektrisko, ne bendzīnnieku zāģi. Miestā mums mentu nav, uz svētkiem iepeld patruļas no tuvākās pilsētas. No vienas puses nedaudz krīt uz nerviem, bet no otras - vismaz pašvaldība kaut kā palīdz. Disonancīte nedaudz

(Reply to this)

pūces un cīruļi cieš vienādi, tikai katrs savā laikā.

neesmu bez grēka, mēs te bieži "plosāmies (citu) naktīs"- gan pilsētā, gan vasarsmājā, toskait, dzīvesbiedrs pēc šādas jūlija svelmes dienas ap desmitiem pļāva zāli vasarnīcā. tas bija vienīgais vakars un vienīgais laiks, kad beidzot varēja uzelpot. es piekrītu, ka 23:13 varbūt nav pats foršākais pļaušanas laiks, bet tāds, asbolūti noteikti, nav arī, piemēram, pārtikas piegādes graboņa lejasstāva veikalā no 6.00-8.30, par ko man ir daudz neuzrakstītu kliedzienu universam. taču taisnība, katram savs zālespļāvējs tuvāks un arī klusums katram savs.

(Reply to this)

Nu, ja, pa nakti, protams, vēsāks, nekā pa dienu, vieglāk pļaut, bet nu tad jādzīvo viensētā, nevis civilizētā kopienā...

(Reply to this)