jā man sīkā četros gados nekādi negribēja zaudēt, raudāja un ļoti pārdzīvoja, mēs mājās visas spēles, piemēram, bērnu uno, džengu, cirku, bērnu monopolu visu laiku viņai zaudējām speciāli sākumā, kad katru spēli viņai parādījām, un tad ar laiku, piemēram, ja spēlējam kādas 4 uno partijas, tad vienā spēlejam bez specialās zaudēšanas, utt. un tagad pārsvarā spēlējam bez speciālas zaudēšanas vispār, viņa pierada, ka var arī zaudēt un nekas slikts nenotiek, bet tagad viņai tūlīt būs arī 5 gadi un es nezinu, vai tas ir no ta, ka pierada, vai vnk izauga no ta, ka vajag vinnēt visu laiku

(Reply to this) (Thread)

paldies par padalīšanos :) lūk, tā kaut kā man arī šķiet, ka šis vienkārši ir vecums, kurā nemaz nevajag gaidīt kaut kādu samierināšanos ar zaudējumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tak, protams! Tas viss atkarīgs no bērna rakstura - kurš azartiskāks, kurš mazāk azartisks, utt..
un pareizi arī ir, ka otrs sīkais netaisās speciāli zaudēt.. Spēlēt līdzi ir pieaugušo aluciņš, ja tā var teikt. Bērnam būs jāmāk "izdzīvot" starp bērniem - un tur ir konkurence un bara likumi savā ziņā, nevis kaut kāds "visu, kā vēlies..".. :)
Izskaidrot vajag, bet tas tik viegli nepāriet arī 5os un 6os gados.
Cenšos vairāk spēlēt spēles, kur viss nav atkarīgs no kaut kādas ūber viltības vai stratēgijas, bet tiešām - vairāk veiksmes, un tad jau izdodas ari godīgi vinnēt tajos 5os gados.. Specāli zuadējusi šķiet meitai neesmu nekad :D Bet ir bijis, ka viņa mani kkādā memo vai uno naturāli apspēlē

(Reply to this) (Parent)