asinsszudums - vaginālās dzemdībās norma ir līdz puslitram (bieži mazāk), SC - līdz litram (un ne vienmēr ar litru aprobežojas).
traumas - ok, plīsumi un iegriezumi starpenē nav forši, taču vēl neforšāk ir iegriezums urīnpūslī, piemēram.
saaugumi - audi, kuru diezgan daudzās kārtas tiek grieztas un plēstas lai tiktu līdz dzemdei (un arī pašas dzemdes audi) nav gluži radīti šādām manipulācijām un dzīstot bieži veidojas saaugumi.
endometrioze - viens no ne tik retiem endometriozes parādīšanās veidiem ir tieši SC.
iekaisumi - SC ir krietni lielāks risks iekšējam iekaisumam, kas nav joka lieta.

runājot par bērnu
viss viņa organisms evolūcijas rezultātā ir pielāgots kustībai caur dzemdību ceļiem un dzemdību piedzīvošanai.
Dzemdības palaiž sarežģīta bērna un mātes hormonu saspēle, kas notiek precīzi tad, kad bērns ir gatavs nākt pasaulē (es zinu, ka tas izklausās poētiski, bet tas reāli tā ir, ja vajag varu paskaidrot precīzi kā tas notiek un kāpēc), sākas dzemdību darbība un tās norise palaiž nākošos fizioloģiskos mehānismus bērnā, kur piedalās dažādi hormoni un procesi, kas palīdz atvērties plaušām. Bērna nespēja sākt normāli elpot, jeb respiratorais distress, ievērojami biežāk ir pēc SC, ne vaginālām dzemdībām (runājot par iznestiem bērniem bez papildus riska faktoriem). Tāpat vienas no biežākajām dzemdību traumām bērniem ir grieztas skalpeļa brūces no SC.
Neizejot cauri dzemdību ceļiem nenotiek bērna kolonizācija ar mātes mikrofloru (es zinu, ka cilvēkam, kas nezina ļoti daudz par dzemdniecību tas šķitīs dīvaini, bet ne velti bērns klasiski dzimst ar seju pret mātes anālo atveri), kas ievērojami atvieglo bērna zarnu trakta darbības normalizāciju un veicina imunitātes darbību.
Pierādīts arī, ka pēc SC biežāk ir piesaistes (psiholoģiskās piesaistes) gļuki. Un depresijas. Un citas lietas.
Tāpat pēc SC ir krietni sarežģītāka atkopšanās. Ilgāka un sāpīgāka un būtiski vairāk visdažādākie sarežģījumi.
Tāpat SC nepasargā ne no mazā iegurņa noslīdējumiem, ne no citām līdzīgām lietām.

Šobrīd ir pierādīts, ka plāna ķeizars ir laba izvēle samērā reti. Vislabāk ir sagaidīt kontrakcijas un tad taisīt, ja savādāk nekā. Bet tad atkal. Ja savādāk nekā.

Šis ir tas, ko es atceros uz sitiena. Ja gribi, es atvēršu grāmatu ar precīzākiem cipariem un vairāk faktiem.
Dzemdības ir evolūcijas atstrādāts process. Nav tā, ka pamatīga abdomināla operācija ir labāk par to.

Ar to visu atkārtošu. es neesmu pret SC. es esmu pret uzskatu, ka SC ir labāka izvēle, jo mazāk sāp.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ok, argumenti valīdi, tās ir diezgan baisas lietas, kas "var būt". tātad - arī var sanākt visādi brīnumi. ko es varu teikt - ar vienu pieredzi man pilnīgi ir pieticis, un visa tā dzemdēšana, acīmredzot, ir vēl bīstamāka padarīšana, nekā es sākumā domāju. thank you, but no, thank you.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tai pat laikā. es kategoriski iebilstu arī pret uzskatu, ka SC nav īstas dzemdības un ka ar SC nav īsta "mātes pieredze".
imho totāli ir īstas un sniedz absolūti pilnvērtīgu bērna radīšanas pieredzi.

par to vai ir vai nav tā vērts. noteikti katram tas ir citādi. un noteikti Tev drīkst būt gana :)

(Reply to this) (Parent)

nu vēdera dobuma operācija IR bīstama. Ja veidojas saaugumi, tad pēcāk arī tādu sūda apendicītu nevar operēt ar to mini caurumu, bet jāgriež atkal vaļā. Man Ir 12 gadi veca vēdera dobuma operācija un rēta pa visu vēderu kontā, saaugumi arī.
Protams, tā operācija noteikti bija kudiš smagāka nekā ķeizars, bet nu nekā tur forša nav tai dzīšanas procesā. Tie k griezta pušu gan āda, gan vēdera plēve, gan dzemde. tur visam jāsaaug pēc tam. Pareizi jāsaaug...

(Reply to this) (Parent)