pēc 12 stundu kontrakcijām un vienas stundas spiešanas atklājās, ka nabassaite ir aptinusies ap pleciem (es pārstāstu), un viņa nevarēja izkļūt ārā, nācās taisīt ķeizaru. tā bija draudzenei. bet visi sveiki, veseli!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā gadās. un bērnam visticamāk būs labāka adaptācija jaunajiem dzīves apstākļiem. protams, svarīgi, lai bērns nav pārmocīts. bet pie normālas grūtniecības un normālām dzemdībām viņiem izturības rezerves diezgan pamatīgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad Tu mazliet izklausies pēc tās autores, kas sarakstīja to grāmatu, eh, no Līnas, kā viņa tur bija. viņa teica, ka ar savu stresu grūtniecības laikā tu maitā dzīvi savam topošajam bērnam. un, to izlasot, tu streso par to, ka streso.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es runāju par fiziskām lietām. normāla grūtniecība ir tāda, kas ir bez iekaisumiem un kurās auglim ir normāla fetoplacentārā asinsrite (normāla apgāde ar barības vielām) utml lietas. ja ar to visu viss ir kārtībā, bērnam ir uzkrāta normāla izturības rezerve. un ja ne, tad izturības rezerve ir mazāka. ir daudzi faktori, kas ietekmē šo. bet tieši tas paskaidro, kādēļ viens bērns labi jūtas pēc 2-3h spiešanas un otram paliek slikti pēc 40min un steidzīgi jāņem ārā, bet trešajam paliek slikti vēl pirms īsti sākusies dzemdību darbība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es par to, ka "bērnam visticamāk būs labāka adaptācija jaunajiem dzīves apstākļiem"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir tikai un vienīgi par fizioloģiskiem faktiem. adaptācija ir vieglāka, ja ir piedzīvotas kontrakcijas (hormonālo procesu palaišanas mehānisms), ja ir iziets cauri dzemdību ceļiem, ja ir kolonizācija ar mikrofloru.
bet tas nenozīmē ka bez viss ir slikti. vai ka tā ir mātes vienpersoniska atbildība. mātes atbildība tā ir tikai tad, ja māte nezinot neko un negribot zināt neko uzstāj uz šādu risinājumu. tādēļ es esmu par informētu piekrišanu. ja cilvēks zina visus par un pret un tā lemj, tas ir kaut kas pilnīgi cits. tā ir apzināta izvēle. bet pozīcija "gribu lai nesāp, vienalga par pārējo"... man nešķiet tik simpātiska.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, tā jau izklausās pēc "iekļaujošas atbildes".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, bet neviens jau arī nav parādā dzīties pakaļ ar informāciju. šī informācija nav apslēpta. to visu var atrast, ja grib.
un nav arī tā, ka mans personiskais pienākums būtu censties attaisnot pārprasto medicīnas sistēmu, kas ir pārprasta vidējā cilvēka informētības līmeņa dēļ. un zems ir gan informētības līmenis, gan arī vēlme pēc vairāk informācijas. daudz populārāks ir viedoklis "mazāk zinu, labāk guļu, bet kompetenti spriežu tāpat".

piemēram, daudz runā par to, cik mokošas ir dzemdības, kā beidzas spēks dzemdībās bet ļaunais personāls netaisa ķeizaru un turpina likt dzemdēt (jeb mocīties).
daudz mazāk runā, ka grūtniecības laikā ir ekstrēmi svarīgi daudz staigāt un kustēties lai audzētu fizisko izturību. jo dzemdības ir maratons, spēku un resursa sagāde kuram ir katras sievietes pārziņā.

šī ir tāda kā dzemdību speciālistu sāpe. ka sievietes nāk ar daudz prasībām, bet nav gatavas diezko daudz dod pretī. un daudz vairāk interesējas par gultiņas un ratu izvēli, kā par to kā pašai sagatavoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

droši vien tāpēc, ka gultiņu un ratus tu vismaz vari izvēlēties, bet ko un cik daudz darīt, lai sagatavotos dzemdībām?
noteikti runā nepietiekami daudz par darbu, kas jāiegulda, lai sagatavotu ķermeni. tu ēd veselīgi, nodarbojies ar sportu, visu ko daries (kad negribas vemt vai nesāp galva, vai netek iesnas, vai negribas gulēt, tu zini, tu taču arī biji stāvoklī), un beigās tik un tā tu izrādies negatava. so, yeah, it's pretty discouraging. varbūt ar konkrēti izpildāmu sarakstu varētu sagatavoties šim maratonam, bet kurš dzemdību speciālists spēs pateikt konkrēti - cik jāizdara? neviens. jo īpaši vēl, ja sākas iegūtās zināšanas sāk radīt plaisu starp medpersonālu un pacientēm.

(Reply to this) (Parent)

bet mēs galīgi novirzāmies no tēmas.

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka gatavošanās dzemdībām ir ne tikai fiziska, veselīgi ēdot un vingrojot,bet arī psiholoģiska un tas ir tas, kas mums trūkst. Tāpat arī sievietēm bieži ir nepietiekama informācija par savu ķermeni un kas viņas galu galā varētu sagaidīt dzemdībās. Protams, informācija it kā ir pieejama, googlē tik un lasi, bet tomēr ir sajūta, ka šāda sagatavošana būtu jāveic ārstniecības personai grūtniecības uzraudzības laikā. Iespējams,ka kaut kas ir mainījies ar to, ka var stāties uzskaitē pie vecmātes,varbūt tad vizītes laiks ir ilgāks un topošā māte saņem vairāk informācijas.

(Reply to this) (Parent)