ir grūti pāraudzināt cilvēku, kurš pa britiskam ēdis visu apzinīgo mūžu. tuvākais, ko viņam dārzeņiem līdzīgu var iebarot, ir aizvietot rīsus ar dārzeņiem halloumi karijā :( nu labi, viņš arī pupiņas uz tostermaizes uzskata par dārzeņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, saukt pārtikšanu no pusfabrikātiem par ēšanu pa britiskam ir nepelnīti skarbi pret ēšanu pa britiskam. ja godīgi, es domāju, ka bezdibenis starp pusfabrikātisko pasaulsskatu un gatavošanu no pamatizejvielām varētu būt lielāks par bezdibeni starp gaļēšanu un vegānismu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu lol. tas ka ir džeimijs olivers un daļa britu ēd kko kas ir zaļš un nav zirnīši, nenozīmē, ka neeksistē ārpus londonas un citam lielpilsetām ļoti liela daļa working class britu, kas skolās un mājās uzauguši ar smiley face kartupeļiem, un kas nopērk veikalā ready meals un atsilda viņas mikrenēs, un pārtiek no makaroniem, mash'n'bangers, karijiem, sendvičiem, picām, burgeriem un frī kartupeļiem. un fast food. labi ja kādreiz apēd sunday roast kur kāds burkāns iekšā.

es neesmu Īrijā bijusi, bet neesmu novērojusi kko līdzīgu tādos apjomos ne Francijā, ne Spanijā, Polijā vai Vācijā, vai Somijā, vai tai pašā Latvijā, tāpēc man kkā gribas to saukt par britisku ēšanu.

īstenībā diezgan traģiski, kādos apjomos šeit tas ir sabiedrībā. es sākumā mēgināju, kko daŗīt, bet pēc 5 gadiem rokas nolaižas pret convenience cīnoties. man ir vieglāk iedot džekam ēst to pašu pusfabrikātu kornu, nomainīt baltos makaronus pret pilngraudu un mērcē ieblenderēt spinātus un rukolu un papriku, nekā sēdēt 3h virtuvē, gatavot no izejvielām, kad viņš paskatās, ka izskatās parāk krāsains vai zaļš, un nedod dievs dominējošā krāsa nav brūna, tad tas viss jāuzlabo ar baltmaizi un pupiņām, lai ir pietiekami kreptīgs...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

traki, jūtu līdzi. par to britisko ēšanu paskaidrošu savu domu. manuprāt ir tā – pusfabrikātu popularitāte skar visas ekonomiski attīstītās sabiedrības, tad nu jautājums, vai tur ir vēl tādi faktori kā sociālā ēšana kā dienvideiropā un kaut kāds nacionālās virtuves lepnums, kas attiecīgi ir pretspēks pusfabrikātiem. un britu gadījumā pretspēka faktoru ir maz, līdz ar to ir viegli aizmirst, ka pirms pusfabrikātu ēras ir bijusi kaut kāda cita britu virtuve. un manuprāt ir skarbi uzskatīt, ka nav tādas britu virtuves, kas nebūtu pusfabrikāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas tā varētu būt par tām ekonomiski attīstītajām sabiedrībām un pretspēka faktoriem

(Reply to this) (Parent)

Es tā kā saprotu britus, kas pārtiek no MSG piebāzta fāstfūda, jo, cik no sava laika Anglijā atceros, viņu ēdiens, pat paši produkti, ir stipri bezgaršīgs. Man skaidrs, pietrūkst māju, bet es nebiju vienīgā latviete, kas to teica. Var, protams, kaut ko panākt, ja stipri papūlas, bet salīdzinot, kādas pūles jāiegulda ar Latvijā nopērkamajiem produktiem, un kādas – ar britu lielveikala piedāvājumu, diezgan ātri gribas atmest roku un teikt lol, nau vērc, labāk nopirkšu kišu, 2 for 3 pounds.

(Reply to this) (Parent)