|
Jūnijs 13., 2018
09:28
taisnībsakot, mani arvien pārsteidz cilvēki, kuri var dzīvot, stāstot 90% pasakas un gan jau ka mazāk kā 10% to, kas nudien ir noticis.
un nemaz neuztraucas par to, ka varētu tikt un tiek regulāri pieķerti melos.
tad kāda jēga vispār kaut ko stāstīt? kur nu vēl sarunāties. nav nekāds jauno literātu konkurss.
exhausting.
|
Comments:
es arī par šito brīnos - pūš tādas pīlītes, pilnīgi bez kādas vajadzības. varbūt tā var gūt kādu terapētisku efektu. čehovs gan raksta, ka sapņotāji nezina, ko viņiem vajag.
| From: | f |
Date: | 13. Jūnijs 2018 - 09:44 |
---|
| | | (Link) |
|
izsūkt no citiem enerģiju ar savām pīlītēm.
es arī gribu labu uzmanību, bet kaut kas neļauj tā fleitēt. viņi ir brīvāki - varbūt pat apskaužami.
jo piedomāt ir vienkāršāk, nekā atstāstīt.
| From: | f |
Date: | 13. Jūnijs 2018 - 11:10 |
---|
| | | (Link) |
|
piedomāt vēlamo, varbūt
ja stāsta kaut kādu hohmu nav jau nemaz tik slikti :)
| From: | f |
Date: | 13. Jūnijs 2018 - 11:10 |
---|
| | | (Link) |
|
tad parasti tā izdomas un patiesības proporcija tomēr ir cita :) |
|
|
Sviesta Ciba |