jā, bet tām mūsu mammu paaudzes sievietēm bieži nemaz nav bijusi iespēja sevi likt pirmajā vietā. un tas 'bērni pirmajā vietā' ir nevis bērnu intereses, izglītība un kaprīzes, bet skarba izdzīvošana kas notiek pēc tam, protams, ir cita lieta

(Reply to this) (Thread)

runa, protams, par to periodu, kad tas vairs nav izdzīvošanas jautājums.

(Reply to this) (Parent)

Esmu tētis uz pilnu slodzi diviem beerniem - shobriid gan apstaaklji ir sagriezushies kaa virpuljviesulis Arizonaa, bet ir sajuuta, ka nesaproti par ko runaa. Komandeejumi ir nolikti plauktaa un ja nebuutu komanda, kas piekriit “piesegt” mani tuvaakos 3 meeneshus liidz skolnieku briivdienaam - jej bogu ietu prom no darba un dziivotu no pabalsta.

Tai pat laikaa piekriitu, ka veseliigs egoisms ir vieniigaa iespeeja normaali pastaaveet (ilgterminjaa).

(Reply to this) (Thread)

baidos, ka absolūti nesaprotu, kā tevis teiktais ierakstās augstāk minētajā. ja runa ir par sievietēm, kuras kā suga ir pieradušas likt visu citu vēlmes augstāk par savējām, un ir pagalam nepierasti šai pasaulei, ja sieviete savas vēlmes liek pirmajā vietā.

(Reply to this) (Parent)

+100
ahh jā, es tagad grūtniecības pēdējās nedēļās vislaik mēģinu stratēģiski izdomāt, kā pēc 3 pirmajiem mēnešiem, kad nekas cits neatliek kā likt sīko pirmajā vietā, jo tas ir izdzīvošanas jautājums, lēnām dabūt atpakaļ savu dzīvi un laiku, nezinu, kaut vai izdomāt, kā ieviest to, ka tad, kad viņa sāks gulēt atsevišķā istabā, ieviest to, ka kamēr mūsu durvis ciet, nedrīkst nākt no rīta vecāku istabā un modināt un kkādus tādus sīkumus.

lai citi sauc par egoismu to, ja neliksi sevi pirmajā vietā, neviens cits to toč nedarīs :)

(Reply to this) (Thread)

es zinu ļoti daudzas mammas, kuras apgalvo, ka "bērni ir pirmajā vietā", kad bērni jau sen kā izauguši, un tā arī dzīvo, un tam arī tic, un, manuprāt, tas ir ļoti skumji, vot.

(Reply to this) (Parent)

un jo mazāk jau tie brēkuļi :))

(Reply to this) (Parent)