Nu redz, tur tā atšķirība no mirstīgajiem, ka matemātiķi strādā ar zero tolerance. Tas ir, viss ir jāpierāda _pilnīgi visiem_ gadījumiem. Ja kaut ko uzraksta un tikai _šķiet_, ka viss strādā - tas vēl neder, tā labākajā gadījumā ir tikai ideja. Piemēram, pierādīt, ka nav tādas lietas kā vislielākais pirmskaitlis - ka vienmēr var atrast lielāku. Tā šķiet triviāla lieta, pff, kas tur tāds. Bet padomā par implikācijām. Matemātikā tas tiek urbināts, līdz tiek iegūts neapgāžams pierādījums (kas arī ir jēdziens, kas ierindas pilsonim parasti ir svešs - tas ir, pietiek, ja kāds autoritatīvi pasaka, likumos ieraksta, vai pieci cilvēki reizē apgalvo, vai "pārbaudīju un sanāca", NOT). Tā nu ir tā kaifīgā matemātikas atšķirība no dzīves. Totāls overkills, bet viss, ko matemātika atrod, ir universāla patiesība. Universāla as in EVER FOREVER.

(Reply to this) (Thread)

Un EVER FOREVER pretstatā "in aeternam amen", kur kāds vienkārši ir pateicis, ka tā ir. Pff.

(Reply to this) (Parent)

ja jāpārbauda absolūti visi iespējamie varianti, tad atliek tikai nobrīnīties par rēķinātāju apņēmību un formulas dzemdētāju ...pat nezinu, ko. tā taču nedrīkst :D sanāk, ka dzimst ideja, tu to pieskricelē, nepaspēj pierādīt, jo nomirsti, un uzrodas citi, kurus piemeklē tāds pats liktenis, līdz kāds tomēr spēj un paspēj. drūmi.

nav brīnums, ka filmā meitene, kad izrēķināja, beigās pateica "and now what?" un padarīja galu (well, she did had issues, though).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Visi iespējamie varianti" parasti tiek pārbaudīti nevis ar roku pēc kārtas (jo to mēdz būt bezgalīgi daudz), bet gan atrodot induktīvu risinājumu (kas ļauj aizvietot speciālgadījumus ar tos vienojošu vispārinājumu), bet citādi jā, tas ir daudz smagāks darbs, kā varbūt varētu izskatīties no malas.

(Reply to this) (Parent)