mani atkal baigi interesē piparu tēma, kā var padarīt ēdienu ļoti pikantu, bet nepārpiparot ar sekojošo ugunsvēmēja pūķa lismu izdvešanu - visu laiku čujs, ka blakus pipariem jābūt kaut kādam ar asuma līmeņa ierobežošanu saistītam materiālam, bet kādam, nezinu, ne taču eļļai, drīzāk garšvielai

(Reply to this) (Thread)

1912. gadā ASV farmaceits Skovils[5] izveidoja čili asuma mērvienību — Scoville Heat Units.[6] Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara ekstrakts jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar "0", halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko[7] un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot sēklā un membrānā.[8] Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto.

(Reply to this) (Parent)

nu, piem, asums, ko var dabūt no asajiem pipariem (ne kajennas), atšķiras no melnajiem, maltajiem. a ja mājās pagatavo adžiku, tas atkal ir pavisam cits asums. bet citkārt, moš vienkārši japievieno kāda "maigā" garšviela. nu, vai ananāss (saldskābā mērce ar ananāsiem, ņamm!) :)

(Reply to this) (Parent)