man ir 10, 11 un 13 gadus vecāki brālēni un māsīca, lai arī tagad man ir divdesmit ar kaut ko un viņiem trīsdesmit ar kaut ko un mēs varētu sākt uzvesties kā cilvēki, tas nekad nenotiks, jo viņi nekad nav uztvēruši mani kā cilvēku, es vienmēr esmu tas sīkais bērns, kurš neko nejēdz, jo viņi taču bija lieli jau tad, kad es piedzimu. ļoti muļķīgi, jo viņi it kā tādi normāli, un viņi ir mani vienīgie radinieki, kuri ir (nosacīti) vienaudži, jo nav ne brāļu, ne māsu, ne citu brālēnu vai māsīcu, būtu taču tik patīkami ja viņi man būtu, nu tur man LV ir kāds radinieks kam piezvanīt ja kaut ko baigi vajag vai whatever, bet nu jā.
Lūk, tāpēc es tev tavas māsīcas dzimšanas dienā novēlu saprast to, ka pavisam drīz viņa domās līdzīgi kā tu, un, lai arī jaunāka, viņa tomēr ir jau teju pieaudzis cilvēks, tu viņu uztver kā sīci, bet viņa tevi kā vienaudzi, tādēļ, ka radu saimē jūs esat no vienas paaudzes. Turklāt viena no otras varat visu ko iegūt, viņa tev var pastāstīt kaut kādus tur stilīgos vidusskolas jokus, jov, tu viņai vari pateikt, ka aij, tas ir normāli, tā ir visiem, tas pāries utt.

(Reply to this) (Thread)

es nezinu kādas ir jūsu attiecības, varbūt viss ir kārtībā, es te reflektēju savu pieredzi, ja nu mans padoms jau tiek īstenots dzīvē un ir lieks, tad šis vienkārši iet kā apsveikums māsīcai par to, ka viņai ir lieliska māsīca F! )))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cenšos jau neuztvert viņu kā bērnu, bet skatos uz viņu, un man tomēr šķiet, ka, es gan varbūt biju īsāka, bet mazliet vairāk pieaugusi. bet te nu ir viens svarīgs aspekts - es neredzu, ko viņa dara ar saviem īstajiem vienaudžiem un kāda viņa ir tad :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, nu protams, viņai ir 15 gadi un viņa ir bērns, neizbēgami, tomēr viņa diezgan strauji tuvojas kaut kādai pieaugšanai un tādā vecumā (vismaz man) attieksme, ka esmu domājošs un rīcībspējīgs arī no kāda ģimenes lokā būtu noderējusi, mokošs laiks principā, pats nesaproti kas esi, tad labi ja kāds nevis cenšas buži buži paildzināt bērnību "vaii, cik tu jau liela, atceros kā klēpī rāpies" bet nu tomēr izliek no tā klēpja normāli ārā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, nē, nē, mēs ejam uz kafūžiem un tad es cenšos pļāpāt ar viņu par lietām, lai arī vispār nezinu neko, kas viņai galvā darās :) par to, kā atceros, cik sīka viņa bija u.tml. saku tikai visiem citiem :D

(Reply to this) (Parent)

ugu. mani šitā šausmas pārņēma, kad ieraudzīju mazo radu meitenīti, kas pirms gadiem 10 rāpās man klēpī. jezus!

(Reply to this)

ahaa - that akward moment - kad oranzhajaa skatos bildes un vecaakaas maasiicas siikaa meita, kas veel "nesen" krita man uz nerviem lai ar lelleem speeleejos ar vinju, ar savu puisi saak kopaa dziivot...

(Reply to this) (Thread)

holy jesus!

(Reply to this) (Parent)