+
turklāt man nepalīdz pat tas, ka darbs pārsvarā ir mājās un es pa telefonu varētu kaut savu slimību vēsturi skaidrot, ij neviens nedzirdētu.
bet tas droši vien tāpēc, ka es vispār jau sen kā nerisinu privātas sarunas (tb, tādas, kuru pamatā nav konkrēts iemesls) pa telefonu, tāpēc pat vienkāršs "kā iet?" organismā izraisa reakciju "davai, runā par ģēlu".

(Reply to this) (Thread)

word.

dažreiz, protams, sanāk tā, ka visu laiku ir, ko teikt, bet tas ir ta, kad esmu pilnīgā nekā nedarīšanas stadijā, paēdusi, padzērusi, noskatījusies seriālu, uzpīpējusi, nekur nav jāiet, neviens negaida, lūk, tad un tikai tad var ļerkstēt.

(Reply to this) (Parent)

ojā! "kā iet" no cilvēka kas 100 gadus nav zvanījis un pēkšņi piezvana, reāli uzvelk.

(Reply to this) (Parent)