Visi advokāti ir juristi, bet lielākā daļa juristu nav advokāti.
Par "jāmācās daudz" un "kāda jēga ja neko nezini"- to tu saki tagad, maksimālistiskās cerībās, ka augstskolā jau nu gan tu mācīsies krietni cītīgāk un apzinīgāk nekā tagad.
Viena lieta gan - šobrīd LUJF ir pārgājuši no 5 gadīgās programmas (kurā vēl studē pašreizējais 3., 4., un 5. kurss) uz trīsgadīgo - ar šo to visai atšķirīgu. Ja mums ir 2. līmeņa profesionālā izglītība (akadēmiski tas ir bakalaura grāds + profesija), tad viņiem ir tikai pliks bakalaurs, bet [i]Dipl.iur[/i] viņi būs tikai pēc maģistratūras. Par advokārtu bez [i]dipl.iur[/i] būt nevar nekādi.
Lai kļūtu par advokātu vēl nepieciešams vai nu kļūt par Tiesību Zinātņu doktoru, vai nokārtot advokātūras eksāmenu, būt vismaz 25 gadus vecam, ar darba pieredzi -
a) tiesneša amatā,
b) vismaz divus gadus — prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā,
c) vismaz trīs gadus paradvokāta palīgu,
d) vismaz trīs gadus —augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā,
e) vismaz piecus gadus — citā juridiskās specialitātes amatā;
Es, protams, nezinu, kas ir tavi radiņi un sencīši - iespējams, viņi patiesi ir ar galiem, kas tev spēs nodrošināt advokātes karjeru. Bet ja ne - tad uz to vien, ka esi beigusi prestižu skolu, kurā tiek regulāri ieborēts "kurš gan cits, ja ne jūs" - nepaļautos.
Pie tam - arī advokāti ļoti daudz (ļoti!) strādā ar papīriem (piemēram - kasācijas instancē civillietā mutiskā procesa daļa nemaz nav obligāta, galvenā ir tieši rakstiskā). Protams, arī citi juristi nepieciešamības gadījumā var uzstāties tiesās - it īpaši, ja darba devējs tā grib.
J