man nepatīk perfekcijas jēdziena piemērošana cilvēkam vai dajebkurai citai dzīvai būtnei, tas ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi un es vispār nesaprotu, kāpēc cilvēki uz to tā, pardon, sapisušies.
perfekcija ir fizikā, kaut kādās neorganiskās matērijās, matemātikā, nezinu, kur tur vēl.
perfekciju uz cilvēkiem var attiecināt tikai izejot no kaut kāda spirituāla ņūeidžiska bullšita, a la dievs mūs ir radījis pēc savas līdzības un tātad mēs visi esam perfektas būtnes. tiesa gan, kristieši arī te visu pamanījušies sabojāt ar savu iedzimto grēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un vispār, Tu uz to visu skaties vienkārši, ikdienišķi un materiāli, izejot tikai no modes žurnālu konteksta.
es te mēģinu vispārināt un paskaidrot, ka šādu vārdu vispār vajadzētu izskaust no ikdienā lietojamās leksikas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es atkal par to, ka vārdam perfekts vajadzētu piešķirt nozīmi, kuru cilvēks patiesībā domā, kad to vārdu lieto.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kāda tam jēga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visi būtu laimīgi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

opijs tautai?
var jau arī tā, protams. :)

(Reply to this) (Parent)

labi. ja ne visi, tad es - noteikti.

(Reply to this) (Parent)

piekrītu, cilvēki ir sapisušies uz to perfektumu. bet tikai tāpēc, ka visi apgalvo - "neviens nav perfekts". un, apgalvojot, ka neviens nav perfekts, noklusējumā paliek - "visi ir tālu prom no tā un tas ir ļoti slikti".

i mean, es nesaprotu, nafig sarežģīt sev dzīvi ar tādiem apgalvojumiem, kas hipnotizē masas?

//vēl kas. nevaru atturēties, nepiebildusi kaut ko par to reliģismu. te nu ir spilgti redzams, cik perfekts ir dievs, ja reiz viņš radījis mūs pēc sava ģīmja un līdzības, ja cilvēce to tik vien dara, kā domā "tas nav perfekts, tas nav perfekts un tu arī neesi perfekts!" vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) apgalvojums "neviens nav perfekts" sevī neietver noklusēto domu par to, ka tas ir slikti - tas ir tikai apgalvojums, tāds pats kā "neviens neprot lidot" vai "nevienam cilvēkam nav spārnu". noklusēto domu rada individuālā uztvere.
tikpat labi to var arī uztver tā, ka neviens nav perfekts, jo tas nav iespējams, un tātad mēs visi varam būt laimīgi, kādi esam, jo nav etalona, pēc kā citādi būtu jātiecas.

2) par šo es padziļināti negribu diskutēt, jo nepiederu pie reliģiskajiem ņūeidža fanātiķiem, līdz ar to viņu domu gājiena manā pieredzē nav. bet es pieņemu, ka reliģiskā doma "pēc sava ģīmja un līdzības" visai maz attiecas uz fizioloģisko veidolu, ko cilvēki mūsdienās uztver par primāro (ķermeņa kults n stuff).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) viss ietver noklusēto domu. vispāratzīto patiesību. sauc, kā gribi. ja tu neesi tāds, tad tu vai nu
a) esi šitāds
b) esi citāds
c) esi itentāds
d) esi kaut kāds
e) esi nekāds
f) pats tu tāds
(my point is - aiz noklusējujma var būt vairāk par vienu lietu. un individuālais skatījums parādās mirklī, kad cilvēks izvēlas, kurš no visiem variantiem būs pēc noklusējujma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kur tur vispāratzītā patiesība?
hm, imho vispāratzītajai patiesībai kā reiz arī būtu jābūt perfektai - ja vien šim kontekstam tāda patiesība, ko atzīst visi, eksistētu.
es uzskatu, ka šo te jēgu, ko Tu sauc par noklusēto domu, cilvēks piešķir pats, apgalvojums vien neko neietver.
ai nu tas taču ir tāpat kā glāzi, kuru daži redz līdz pusei pilnu un daži - līdz pusei tukšu, jēgu un ainas emocionālo nokrāsu cilvēks piešķir pats, glāze tur vienkārši stāv un satur tikai šķidrumu un neko vairāk, glāzei viss ir pohuj.

(Reply to this) (Parent)