1) apgalvojums "neviens nav perfekts" sevī neietver noklusēto domu par to, ka tas ir slikti - tas ir tikai apgalvojums, tāds pats kā "neviens neprot lidot" vai "nevienam cilvēkam nav spārnu". noklusēto domu rada individuālā uztvere.
tikpat labi to var arī uztver tā, ka neviens nav perfekts, jo tas nav iespējams, un tātad mēs visi varam būt laimīgi, kādi esam, jo nav etalona, pēc kā citādi būtu jātiecas.

2) par šo es padziļināti negribu diskutēt, jo nepiederu pie reliģiskajiem ņūeidža fanātiķiem, līdz ar to viņu domu gājiena manā pieredzē nav. bet es pieņemu, ka reliģiskā doma "pēc sava ģīmja un līdzības" visai maz attiecas uz fizioloģisko veidolu, ko cilvēki mūsdienās uztver par primāro (ķermeņa kults n stuff).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) viss ietver noklusēto domu. vispāratzīto patiesību. sauc, kā gribi. ja tu neesi tāds, tad tu vai nu
a) esi šitāds
b) esi citāds
c) esi itentāds
d) esi kaut kāds
e) esi nekāds
f) pats tu tāds
(my point is - aiz noklusējujma var būt vairāk par vienu lietu. un individuālais skatījums parādās mirklī, kad cilvēks izvēlas, kurš no visiem variantiem būs pēc noklusējujma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kur tur vispāratzītā patiesība?
hm, imho vispāratzītajai patiesībai kā reiz arī būtu jābūt perfektai - ja vien šim kontekstam tāda patiesība, ko atzīst visi, eksistētu.
es uzskatu, ka šo te jēgu, ko Tu sauc par noklusēto domu, cilvēks piešķir pats, apgalvojums vien neko neietver.
ai nu tas taču ir tāpat kā glāzi, kuru daži redz līdz pusei pilnu un daži - līdz pusei tukšu, jēgu un ainas emocionālo nokrāsu cilvēks piešķir pats, glāze tur vienkārši stāv un satur tikai šķidrumu un neko vairāk, glāzei viss ir pohuj.

(Reply to this) (Parent)