eziniece ([info]eziniece) rakstīja,
@ 2022-08-28 09:08:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atvēru kladi darbīgi noskaņota, nu tik rakstīsim dienas darbu plānu, bet priekšā vecs dzejolis
Kad tas vienreiz beigsies? Jāstrādā taču arī kaut kad.

TRANSFORMĀCIJA NR. XY (bez datuma, var būt pirms dažām nedēļām. Jā, es zinu, tagad atceros, tā bija tā pilnmēness nakts, kad es pārstāju baidīties)

Caur rožpelēkiem putekļu mākoņiem
Mierpilns Mēness sūta signālgaismu
Viss būs kā pirms pašiem sākoņiem
Rādīsim Tev atkal tiltu taisnu.

Kautrīgs jau atkal tas vaidziņu slēpj
Čivinošie maigie putniņi ar ausmas slēpēm
Apliecina: atpūties mirkli pirms darbīgas dienas.
Kaķene, mans gulošais, melnais naktssargs, jau sapnī brienas.
Kur satiksies sikspārņi un panteras,
Tur visi spicēs antenas.

Pret rītu kaut kur virtuves plauktā atradu
sīciņu, sīciņu dzintara asaru (ASARU)
Materializējās, kā jau daudzkas, nez no kurienes
No pašas Saules?
Ieliku Plaukstai vidū.
Aizvēru, atvēru sauju. Brīnījos. Līdzi jutu.
Pēc tam aizmirsu un pazaudēju.
Tā bija tikai Saules rasa, acumirklis.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?