par TO
pak...pak...pak...pak...atspraagst valjaa bluuziites pogas.
un es uzvilku idiotisku t kreklu ar vilku. kas arii veelaak tika novilkc (peec tam, kad jau kaadas 20 minuutes biju kodusi sev meelee, lai neuzkjeerktu: "izgjeerb mani!"). kaapu gultaa un pie sevis nosmiineeju. par to apnjeemiibu nepiespiest vinju ar mani paarguleet. man jau 1 "NEE" ir atminjas ZELTA :) kambariitii novietoc. bet tik un taa arii shoreiz uzklaaju palagu. un somu noliku rokas stiepiena attaalumaa no gultas.
man 1briid patiesi shkjita, ka vinjsh grasaas guleet. AR MIEGU! bet sanaaca kaut kaa taa, ka miegs tika atvirziic 2ajaa plaanaa. kaut gan man aaaaaatri paliek karsti, puikaam (...galvaa ir tikai kraaninjsh...oi, taa es nemaz negribeeju teikt...) ir gruuti.
kameer vinjsh centaas mani atrunaat, es ik pa briidim pashkjieleeju uz loga pusi (baaac, cik gaishs jau aaraa!). man laikam nesanaaca buut labai (hehe) "nevainiibas zaudeetaajai", jo 1 no mums bija ljoooti nobijies. vinsh. bet es no visas sirds centos noveerteet vinja maigumu un saaudziibu, un miiljumu. goda vaards, es neshmaucos. tagad jau man ir sanaacis. nuuuuu...noveerteet i mean.
-ko man tagad dariit?
-tagad...ievadi manu dzimumlocekli savaa dzemdee (vagiinaa, to sauc par vagiinu).
seedeejaam ar draudzeni, dzeeraam alu un nospriedaam, ka taa nav vienaldziiba (pret to riitu), kas manii maajo. tas ir miers, mans logjiskais turpinaajums. tas vienkaarshi vienmeer buutu bijis tikai un vieniigi vinjsh.