Kādreiz, kad vēl Rīgā mitinājos.. manī arī tādas domas nāca prātā, Atceros, ka kādam teicu, ka gribu uzkāpt uz vislielākā skursteņa, sapīties savos matos.. un tad visus aizburt tālu prom, un tad smieties par to, kā tramvaji brauc uz nekurieni.
p.s. un toreiz man bija zēngalviņa..:)
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: